Katram no mums domas par mīļotā nāvi šķiet briesmīgas un biedējošas. Bet šis stāsts beidzās diezgan labi. Vismaz dažiem tā varoņiem.
Pēc garas un novājinošas slimības sieviete nomira. Pēc nāves viņas dvēsele nonāca pie paradīzes vārtiem. Aiz viņiem viņa redzēja apmierinātus un dzīvespriecīgus cilvēkus. Apustulis Pēteris, paradīzes atslēgu glabātājs, pienāca pie viņas un teica: “Viss, kas jums jādara, ir pareizi uzrakstīt vienu vārdu, un es jūs ielaidīšu.”
Pārsteigta sieviete jautāja, kas ir tas vārds. Apustulis viņai lika uzrakstīt vārdu “mīlestība”. Sieviete viegli uzrakstīja vārdu un nokļuva debesīs.
Drīz viņa sāka baudīt rāmo dzīvi debesīs. Te bija viss, par ko varētu sapņot, bet viņa tomēr ilgojās pēc tiem, kas palika uz Zemes. Viņai īpaši pietrūka vīra. Sieviete lūdza apustuli, vai viņa varētu tikties ar viņu pie jaunpienācēju vārtiem. Viņš uzreiz piekrita, sakot, ka viņš neatteiks atbalstu.
Reiz pienāca diena, kad sieviete satika savu vīru pie paradīzes vārtiem. Viņa sāka teikt viņam, cik ļoti ilgojusies pēc viņa. Viņa jautāja, ko viņš darījis, kad viņa nomira.
Ej uz nākamo lapu lai lasītu tālāk!