Varas iestādes ir ieskicējušas ekspedīciju Vācijas alu kompleksā, lai meklētu 200 miljonu mārciņu vērtos dārgumus no Krievijas Dzintara istabu, ko Otrā pasaules kara laikā izlaupīja nacisti, vēsta dailymail.co.uk.
Homeopāts Leonhards Blums (73 gadi), zinātnieks Ginters Ekards (67 gadi) un ģeoradaru speciālists Pēters Lors (71 gads) ir pārliecināti, ka pazudusī Krievu caru Dzintara istaba atrodas Princas alā Hārtenšteina kalnos Drēzdenes tuvumā.
Trešā reiha zinātnieki kara laikā izmantoja alu kompleksu, bet visi ieraksti par to, kas tur noticis, ir noslēpumaini pazuduši no vietējiem arhīviem.
Lors izmantoja radara attēlu, lai atklātu zemūdens slazdus, un tas atklāja bunkurus, kas atrodas zem augsnes.
Septembrī viņš skanējis kalnu, apgalvojot, ka “ticams avots” viņam pastāstījis par pazudušo bagātību atrašanās vietu 2001. gadā.
“Slēpnis pazemē atrodas virs dzelzceļa līnijas, kur 1945. gada aprīlī tika apturēts vilciens no Kēnigsbergas” viņš teica. Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, kas pieder Krievijai, agrāk bija Austrumu Prūsijas galvaspilsēta, kur reiz tika glabāta Dzintara istaba.
Viņš arī teica, ka viņam ir pierādījumi, ka kompleksā tiek glabāti dārgumi, kas pieder Imperiālās Vācijas pēdējam monarham – Kaizeram Wilhelmam II, kurš 1918. gadā devās trimdā uz Holandi pēc viņa sakāves 1. pasaules karā.
Ekards teica: “Mēs atklājām uz koka pēdas no tērauda trosēm, kas tika izmantotas, lai savāktu kastes. Ģeoradars un citi mērījumi atklāj slepenu tuneļu sistēmu zem pašas alu sistēmas.”
Dzintara istaba, kas pilnībā izgatavota no dzintara, zelta un dārgakmeņiem, bija baroka mākslas meistardarbs un tika plaši uzskatīts par pasaules nozīmīgāko mākslas dārgumu.
Tiek uzskatīts, ka laupījums ir vismaz 200 miljonu mārciņu (vairāk kā 255 miljoni eiro) vērts atklātajā tirgū.
Dārgumu atrašanās vieta ir bijusi noslēpums kopš Otrā pasaules kara pēdējām dienām.
Prūsijas karalis to uzdāvināja Pēterim Lielajam 1716. gadā. Vēlāk Katrīna Lielā norīkoja jaunās paaudzes amatniekus, lai izrotātu telpu un pārvietotu to no Ziemas pils Sanktpēterburgā uz savu jauno vasaras māju Carskoje Selo ārpus pilsētas.
“Kad darbs tika pabeigts, 1770. gadā istaba bija žilbinoša,” rakstīja mākslas zinātnieki Konstantīns Akinša un Grigorijs Kozlovs. “To apgaismoja 565 sveces, kuru gaisma tika atspoguļota dzintara siltajā zelta virsmā un mirdzēja spoguļos, giltā un mozaīkā.”
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!