Nesen fotožurnālists “GMB Akash” ievietoja savā Facebook lapā neticami aizkustinošu rakstu. Tas stāsta par nabagu, sētnieku, kurš strādājis daudzus gadus, viņa bērni varētu saņemt pienācīgu izglītību – to kas viņam nekad nav bijis.
Šis ir stāsts par tēvu, kurš audzina četras meitas, pirmajā personā.
Es nekad neesmu stāstījis bērniem par savu darbu, negribēdams, ka viņiem būtu kauns par mani. Kad jaunākā meita man jautāja par manu nodarbošanos, es vienmēr teicu viņai, ka es esmu strādnieks.
Pirms atgriešanās mājās es katru dienu mazgājos sabiedriskās tualetes dušā, lai mani bērni pat nenojaustu par manu pašreizējo darbu. Es gribēju, lai visas manas meitas dotos uz skolu, lai viņas mācītos un iegūtu pienācīgu profesiju.
Es darīju visu, kas manos spēkos, lai viņas varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Es negribēju, lai kāds kādreiz uzlūkotu viņas tāpat, kā mani… Cilvēki vienmēr pazemoja mani. Es ieguldīju visu savu naudu savu meitu izglītībā. Es nekad nevarēju nopirkt sev jaunu kreklu, jo visu, ko nopelnīju, tērēju skolas mācību grāmatām.
Es biju sētnieks.
Pēdējās uzņemšanas dienas priekšvakarā man tā arī nebija izdevies savākt pietiekami daudz naudas iestāšanās maksai, lai mana meita varētu doties uz koledžu. Šajā dienā es nevarēju strādāt. Es sēdēju blakus atkritumu kaudzei, cenšoties slēpt savas asaras. Visi no maniem kolēģiem skatījās uz mani ar līdzjūtību, bet neviens no tiem nemēģināja runāt ar mani. Es tiešām mēģināju, bet neizdevās, tāpēc jutos salauzts.
Man nebija ne jausmas, ko teikt meitai, kad viņa jautās man par iestāšanās maksu. Esmu dzimis nabadzībā, bet vienmēr sapņojis par labāku dzīvi saviem bērniem. Un tagad maniem sapņiem nebija lemts piepildīties…
Pēc darba pie manis pienāca visi sētnieki, ar kuriem es esmu strādājis. Viņi apsēdās pie manis un jautāja man, vai es uzskatu viņus par saviem brāļiem. Pirms es pat paspēju kaut ko pateikt, mani kolēģi iedeva man visu savus dienas ienākumus. Kad es mēģināju atteikties, viņi teica: “Ja nepieciešams, mēs šodien paliksim izsalkuši, bet MŪSU meita ies uz koledžu!” Es nevarēju viņiem atteikt.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!