“Man bija bail no visa,” atceras Sāra “bet tad iegāju vilku voljērā, un sapratu, ka smadzenes atslēdzas. Tās pārstāja raidīt bailes. Kad tu saproti, ka esi aci pret aci ar plēsoņu, kas var tevi nogalināt, viss kļūst nesvarīgs. Un tas strādāja labāk nekā jebkura psiholoģiskā terapija.”
Visas emocijas, kas ilgu laiku krājās meitenē, burtiski izlauzās. Viņa no jauna piedzīvoja bailes, ko izjuta tajā briesmīgajā dienā: “Sākumā es biju no viņiem pārbijusies, bet katru reizi, kad es atbraucu, devos būrī, jo tās bailes palīdzēja man sajust vismaz kaut ko. Un, ja līdz šim visas bailes bija stihiskas un nepamatotas, tad tur, būrī, man bija visas tiesības baidīties.”
Viņa saka, ka kaut kāda brīnumainā veidā juta šo dzīvnieku cieņu, un tas palīdzēja viņai pārdzīvot traumu, izdziedēties. Vilku bars ir palīdzējis Sārai emocionāli un garīgi atgūties. Kopā ar zaudēto pārliecību meitenei sāka atgriezties veselīgs svars.
Bet tad viņa satika Metjū- puisi, kas izrādījās ne tikai viņas dvēseles radinies, bet arī liels vilku mīļotājs. Ar viņu Sāra pārcēlās uz Ņūhempšīru, kur viņi sāka palīdzēt rūpēties par vilkiem vietējā patversmē.
Tagad viņa pavada dienas ar saviem astainajiem mājdzīvniekiem. Blakus vilkiem viņa jūtas tik aizsargāta, kā nekad, un neatceras pagātni: “Man neviens vairs neuzbruks. Es dzīvoju ar vilkiem, un tas dod brīnišķīgu miera sajūtu!”
Ne visi var iedomāties, ko nācies pārdzīvot Sārai, bet, skatoties uz viņu un viņas mīluļiem, saproti, ka visas rētas var sadziedēt, ja piemeklē pareizās zāles!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru