Jebkurš dzimumu eksperiments- visbiežāk milzīga problēma viena indivīda ietvaros. Mēs nevaram iejaukties tajā, ko lēmusi daba, pretējā gadījumā tas var novest pie traģiskām sekām.
Tāpat kā šī puiša dzīvē, ko audzināja kā meiteni, 1965. gadā amerikāņu ģimenē piedzima dvīņi – divi zēni – Brūss un Braens.
Bērni bija absolūti veseli. Bet pēc sešiem mēnešiem atklāja slimību- viņiem bija problēmas ar urinēšanu.
Pēc pārbaudes ārsts ieteica veikt viņiem apgraizīšanu. Vienkārša darbība pārvērtās Reimeru ģimenes katastrofā.
Diemžēl ķirurgs kļūdījās vai kaut kas cits nogāja greizi, bet vienam no zēniem tika stipri bojāts penis, un rekonstruēt to tajā laikā nebija iespējams. Mēnesi vēlāk vecāki vērsās pie doktora Džona Mani- psihologa, kurš specializējas dzimumu pārmaiņās.
Viņš ieteica audzināt Brūsu kā meiteni. Šis cilvēks jau sen vēlējās apstiprināt savu teoriju, ka dzimuma identitāte nav saistīta ar dabu un audzināšanu. Un viņš nolēma to pierādīt uz šī bērna rēķina.
Galvenais šī eksperimenta nosacījums bija tas, ka vecāki nekādā gadījumā Brūsam (vēlāk Brendai) nedrīkst atklāt patiesību. Doktors lika lielas cerības uz viņu, jo, ja puisēns izaugtu par pilntiesīgu sievieti, viņš būtu veicis apvērsumu. Sākumā viss gāja labi, un Brūsā-Brendā izpaudās visas sieviešu īpašības. “Meitene” bija maigāka nekā viņa brālis, izauga veikla, un ārsts konstatēja, ka viņai nepiemīt puišiem raksturīgi īpašību.
Kad Brendai bija deviņi gadi, doktors Mani uzskatīja, ka viņa teorija ir praktiski pierādīta. Viņš jau bija sagatavojis zinātnisko darbu par šo tēmu. Pirmās problēmas sākās 13 gadu vecumā, pubertātes laikā- Brendai parādījās pašnāvnieciskas tieksmes. Gadus vēlāk viņas māte atzina:
“Es redzēju, ka Brenda ir nelaimīga kā meitene. Viņa buntojās, izturējās vīrišķīgi, tātad kaut kas “sievišķīgs” viņā nevarēja būt. Bērnībā viņai gandrīz nebija draugu, vienaudži saukāja viņu par “alu cilvēku”. Viņa bija ļoti, ļoti vientuļa.”
Izmisumā vecāki nolēma darīt to, ko ārsts stingri bija aizliedzis. Daba ņēma virsroku pār audzināšanu. Brenda kļuva par Deividu. 1997. gadā (30 gadus pēc neveiksmīgās apgraizīšanas) viņam tika veikta operācija, lai atjaunotu lielāko daļu viņa vīrieša būtības. Viņš arī apprecēja sievieti un adoptēja viņas trīs bērnus. Tomēr laimīgās beigas nesanāca: 2004. gada maijā, pēc tam, kad izšķīrās no sievas, Deivids Reimers izdarīja pašnāvību 38 gadu vecumā.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru