Pēdējos gadus laikapstākļi nebeidz sagādāt pārsteigumus – ziemas vietā ir ieildzis rudens, vasara sākas ar pusotra mēneša nokavēšanos, un nevar saprast, kas gaidāms tālāk. Taču gluži nesen izskanējusi informācija, ka nākamā ziema būs aukstākā un sniegainākā pēdējo 100 gadu laikā. MKE aptaujājis vairākus sinoptiķus un laika prognozētājus, lai noskaidrotu. cik šī prognoze ir reāla.
Eiropā pat līdz -30
Viens no autoritatīvākajiem klimatologiem, kas atbalsta šādu prognozi, ir brits Džeimss Medens. Galvenais iemesls, kāpēc gaidāmā ziema būs auksta un ilgstoša, pēc Medena domām, ir strauja temperatūras paaugstināšanās Klusajā okeānā. Tā pēkšņi ir paaugstinājusies par vienu grādu, un tas izraisījis arktisku gaisa masu izveidošanos virs Eiropas. Izsakoties vienkāršākiem vārdiem, tuvākos mēnešus aukstais ziemeļu vējš valdīs praktiski visā Eiropā, līdz ar to mīnus 25-30 grādi lielākajā Eiropas daļā var kļūt par normālu parādību.
Taču igauņu meteorologi ir noskaņoti optimistiskāk un nekādus ilglaicīgus aukstumus neprognozē.
“Patlaban vēl ir grūti spriest, kāda būs ziema. Klimatiskās kartes tiek sastādītas tikai mēnesi uz priekšu, taču mēs paredzam, ka viss būs normas robežās,” saka sinoptiķe Valentīna Judakova. Pirmās salnas gaidāmas jau oktobra beigās, taču novembrī mūs atkal gaida siltuma viļņi, un temperatūra dienā paaugstināsies līdz desmit grādiem.
Sinoptiķe atzīmē, ka arī par sniega daudzumu spriest ir pāragri, taču viņa ir pārliecināta, ka tā būs apmēram tāda pati, kā iepriekšējā.
“Vislielākais aukstums ir gaidāms janvārī un februārī. Būs dienas, kad termometra stabiņš nokritīsies līdz mīnus 20 grādiem un pat zemāk, bet tā būs īslaicīga parādība uz pāris dienām. Pēc tam atkal sekos siltāks periods, bet pēc tam atkal var būt īslaicīgs sals. Taču baidīties no tā, ka sals būs spēcīgs un visas ziemas garumā, nav vērts,” Judakova mierina.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!