Kāpēc Islandē praktiski nedzimst bērni ar Dauna sindromu?

Dauna sindroms – ģenētiska anomālija, iedzimta slimība, ko izraisa papildu 47. hromosomas klātbūtne. Diemžēl tas nav nekas neparasts, katrs 700. bērns piedzimst ar šādu novirzi.

Sindromu aprakstīja jau 1866. gadā Džons Dauns, bet tas joprojām ir neārstējams. Lai gan tagad ir vairāki pētījumi par dažādām zālēm, kas teorētiski var neitralizēt ģenētisko mutāciju sekas.

Taču tikai Islandē bērnu ar Dauna sindromu dzimstības procents ir ārkārtīgi zems. Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem, tie tikai 2 bērni gadā. Taču šādas statistikas iemesli ir ļoti pretrunīgi.

Fakts ir tāds, ka kopš sākta gala Islandes Nacionālajā slimnīcā ir normāla prakse veikt pirmsdzemdību skrīningu. Šī ir īpaša procedūra, kas palīdz identificēt dažādas novirzes topošajam mazulim.

Skrīninga testus izmanto visā pasaulē, bet tikai Islandē ar pozitīvu rezultātu Dauna sindroma gadījumā grūtniecību pārtrauc 99% sieviešu. Salīdzinājumam: ASV šis skaitlis ir 67%, Francijā – 77%.

“Mēs cenšamies konsultēt vecākus neitrālā tonī. Tomēr daži uzskata, ka pat tad, ja mēs piedāvājam pirmsdzemdību skrīninga testu, mēs kaut kā virzām cilvēkus noteiktā virzienā” saka pirmsdzemdību diagnostikas departamenta vadītāja.

Turklāt Islandes ārsti uzstāj, ka galīgo lēmumu vienmēr pieņem tikai bērna vecāki. Valstī nav piespiedu abortu vai “tīrīšanas”.

Neskatoties uz sindroma neārstējamību, grūto dzīvi bērnam un viņa radiniekiem un dārgajām zālēm, daudzi uzskata, ka sabiedrībai ir pienākums palīdzēt šādiem cilvēkiem, un aborts ir amorāls.

Bērna piedzimšanas iemesli ar Dauna sindromu joprojām nav pilnībā zināmi. Dažādi pētījumi liecina, ka šāda bērna piedzimšanas risks pieaug ar mātes vecumu.

Daudzi vaino iedzimtību, bet šādu gadījumu īpatsvars ir tikai 1% no kopējā skaita. Šī ir īpaša slimības forma – translokatīva, un tā ir atkarīga no tēva gēniem. Bet 99% gadījumu vīrieši ar Dauna sindromu nav reproduktīvi.

Lielākā daļa viedokļu par bērniem ar Dauna sindromu ir kļūdaini. Piemēram, ka viņiem ir slikta atmiņa, tāpēc viņi nevar iemācīties lasīt un rakstīt, ka viņi nevar izjust emocijas un izrādīt patiesas jūtas. Tas viss ir meli. Cilvēki ar Dauna sindromu var ne tikai nodzīvot līdz vecumam, bet arī strādāt visa mūža garumā.

Protams, cik daudz cilvēku, tik daudz viedokļu un šeit ir daži stāsti:

“Manam brālim ir Dauna sindroms. Viņam vienmēr patika turēt mazus bērnus rokās, taču tagad viņam to atļauj tikai nedaudzi. Mēs ar sievu šodien viņam iedevām paturēt mūsu meitu. Vienkārši paskatieties uz viņa acīm un reakciju, kad viņam tika iedots bērns. Viņš nekustējās minūtes piecas. Es gandrīz apraudājos.”

“Divu grūtniecību laikā mums veica skrīninga testu. Un mūsu draugi bija sašutuši: “Ak, kas notiks, ja rezultāts būs pozitīvs?” Es atbildēju, ka pēc tam es gatavosies un es izlasīšu īpašu literatūru, nevis būšu pārsteigta, kad slimnīcā man tiks iedots bērns ar Dauna sindromu. Man nepatīk, ja cilvēki domā, ka, meklējot slimību, tu vienmēr esi pret to. Es tikai gribu būt gatava.”

“Es rūpējos par garīgi slimu māti daudzus gadus, sākot no 16 gadu vecuma līdz 28 gadiem. Es darīju viņai visu. Un neticami noguru. Man nav ne vēlmes, ne arī iespējas kļūt atkal par medmāsu uz atlikušo mūžu. Es veikšu pārbaudi un, ja rezultāts būs pozitīvs attiecībā uz Dauna sindromu, es pārtraukšu grūtniecību. Tā ir mana izvēle, un es nevienam to neuzspiežu.”

Parasti lēmums par abortu sievietei jāpieņem, pamatojoties uz viņas pašas uzskatiem un vēlmēm, bet, no otras puses, atteikties no bērna tikai noviržu dēļ ir mazliet neētiski. Turklāt bērniem ar Dauna sindromu ir visas iespējas kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Bet skrīnings ir svarīga lieta, un tā nekad nebūs lieka. Tas, kurš ir sagatavojies, ir apbruņojies.

©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: ofigenno.com