Par labāko vingrojumu veselības saglabāšanai slavenais senatnes Avicenna uzskatīja dziedāšanu.
Arī vēlāko laiku dziednieki labi zināja, kuru mūzikas instrumentu skaņas ir pašas labvēlīgākās tām vai citām kaitēm. Piemēram, vijole labvēlīgi iedarbojas uz melanholiķiem, alts ir efektīvs nervu sistēmas traucējumu un spēka izsīkuma gadījumā, kā arī pozitīvi ietekmē flegmatiķus.
Arfa palīdz pret histēriju, bet flauta – pret bronhu un plaušu sistēmas kaitēm, arī pret nelaimīgu mīlestību. Savukārt klarnete kliedē nomāktību.
Mūzika cilvēka fizisko stāvokli ietekmē ar ritmu, un tam ir pakļautas visas organisma funkcijas: ritmiski pukst sirds, elpo plaušas, tiek veiktas kustību funkcijas.
Atbilstīgs muzikāls ritms var kāpināt darba ražīgumu un ieekonomēt spēkus. Ar skaņas starpniecību ieslēdzas augstākās nervu sistēmas veģetatīvie mobilizācijas mehānismi.
Pret depresiju un psihozi ieteicams klausīties elēģijas, noktirnes un šūpuļdziesmas. Senajā Ēģiptē bezmiegu ārstēja ar kora dziedāšanu, bet mūsdienu speciālisti iesaka pirms miega klausīties Čaikovska, Šūmaņa un Glika skaņdarbus.
Pret galvassāpēm vislabāk palīdz Lista “Ungāru rapsodija”, Bēthovena “Fidelio”, Gēeršvina “Amerikānis Parīzē”.
Nervus nomierina Debisī “Mēnesgaisma”, Šūberta “Ave Maria”, Šopēna mazurkas un prelūdijas, Štrausa valši.
Uzbudinātību un dusmas novērš Bēthovena “Mēness sonāte”, Baha “Kantāte Nr.2”, Haidna Simfonija, Baha “Itāļu koncerts”.
Asinsspiedienu stabili pazemina mūzika no Čaikovska baleta “Gulbju ezers”, Šopēna Noktirne reminorā un Baha Koncerts reminorā vijolei.
Dabas mūzika ārstē stresu, nomierina nervus, uzlabo garastāvokli un organisma vispārējo stāvokli, normalizē vielmaiņas procesus. Dabas klusuma balsi, putnu dziesmas, strauta čalošanu, vēja elpu un citas skaņas var iegādāties ierakstos.