Seni apvainojumi var kaitēt veselībai. Mūs ikvienu kādreiz kāds ir aizvainojis, sagādājis ciešanas un sāpes. Taču dažiem izdodas samērā ātri atbrīvoties no dvēseles rētām, turpretī citi uz ilgu laiku tur naidu pret saviem pāridarītājiem.
Nepiedošanas slogs visu laiku liek atgriezties pagātnē, laupot spēkus un laiku. Ilgstoši un nesamierināmi strīdi rosina stresu, iemet mūs depresijas akacī, palielina sirdsslimību risku, izprovocē migrēnu, čūlu vai hroniskas muguras sāpes. Tāpēc – atbrīvojieties no negatīvajām emocijām un uzelpojiet brīvi!
Prasme piedot ne tikai saglabā veselību, bet arī palīdz izturēt pēkšņus un cietsirdīgus likteņa triecienus. Jaunākie pētījumi liecina, ka ir tikai viens drošs paņēmiens, kā atbrīvoties no ienaidniekiem, – piedot viņiem. Cilvēki, kuriem tas ir izdevies, jūtas nesalīdzināmi laimīgāki un galvenais – veselāki. Lūk, kādas sievietes atklāts stāsts, kas tiek minēts kā viens no uzskatāmiem piemēriem.
“Man ir 54 gadi, jau septiņus gadus esmu šķīrusies. Visu šo laiku izjutu neizsakāmu naidu pret savu bijušo vīru. Sākumā mani ļoti aizvainoja viņa pāridarījumi un krāpšana, pēc tam es viņu nolādēju, jo viņš iznīcināja manus sapņus par klusām un mierīgām vecumdienām ģimenes lokā. Es nevarēju pat iedomāties par viņu, jo tūdaļ uzkāpa asinsspiediens. Saka, ka laiks dziedē brūces, taču man viss bija tieši pretēji – ienaids ar katru gadu pieauga.
Es iznīcināju, atbrīvojos no visām fotogrāfijām un sīkumiem, kas varētu atsaukt atmiņā cilvēku, kurš sagandēja manu dzīvi. Ilgstošs stress, protams, atsaucās uz veselību – mani mocīja migrēna, vairs nezināju, ko nozīmē miegs, līdz beidzot tomēr sadūšojos piezvanīt psihoterapeitam. Cik gan neizsakāmi pārsteigta jutos, kad saņēmu recepti savai slimībai! Man sacīja: piedodiet savam vīram.
Taču, iekams tas notika, man nācās ar sevi daudz strādāt, apgūt īpašas tehnikas, pavadīt daudzas stundas kopā ar ārstu. Un vienreiz es pacēlu telefona klausuli un piezvanīju savam bijušajam vīram. Es viņam piedevu. Vai zināt, viņš ļoti izbrīnījās un, manuprāt, ļoti nopriecājās, jutās atvieglots.
Nevaru apgalvot, ka mēs kļuvām draugi, taču tagad varu viņam mierīgi piezvanīt, un asinsspiediens nemainās. Es izjutu neizsakāmu atvieglojumu, it kā būtu atguvusies no smagas slimības, nometusi smagu nastu no pleciem un reizē arī laikam kādus desmit gadiņus…”
Tas patiešām tā ir – iespējams, ka piedošana spēj ārstēt. Nav nekā sliktāka par ilgstošu aukstā kara stāvokli. Stresa ietekmē organismā izdalās hormoni adrenalīns un kortizols, tie kā ar pātagu šausta sirdi un novārdzina imūnsistēmu. Ilgstoši strīdi agri vai vēlu noved līdz hipertonijai, aterosklerozei un citām slimībām. Tāpēc iemācieties piedot.
Jācenšas izrunāties
Savu stresu un aizvainojumu jāmēģina izrunāt. Atrodiet klausītāju savu draugu vai ģimenes locekļu vidū vai arī vērsieties pie psihoterapeita. Sākumā vajag atbrīvoties no piedzīvotā. Izstāstiet sava aizvainojuma saturu sīki un detalizēti, nevaldot emocijas. Runājiet, lai cik grūti būtu to darīt. Tas ievērojami atvieglos nākamos soļus.
Atcerieties notikumu hronoloģiju
Kad jūs pārņem svelošs naids, pamēģiniet uz pagātni paraudzīties citādi. Tajā taču arī bijis kaut kas labs. Pacentieties atcerēties visu, sākot ar tām dienām, kad jutāties laimīgs. Un no jauna izstāstiet savai uzticības personai visu notikumu, tikai šoreiz sāciet iztālēm un pacentieties neizjaukt stāstījuma secību. Jūsu uzdevums – ieraudzīt un atzīt patiesību, lai cik rūgta tā arī būtu. Iespējams, ka arī jūs esat pieļāvis kļūdu. Piedodiet sev to! Tikai tā jūs varat sevi atbrīvot no līdzīgām nelaimēm nākotnē.
Protams, ir viegli runāt un grūti darīt, taču mūsdienu psiholoģijai ir pietiekami daudz efektīvu tehnoloģiju, ar kurām mazināt jūsu dvēseliskās ciešanas un ievērojami pazemināt stresa līmeni.
Pamēģiniet, piemēram, šādu vingrinājumu. Kad jūs pārņem neizsakāmas dusmas un aizkaitinājums, dziļi ieelpojiet caur degunu, pacentieties plaušas maksimāli piepildīt ar gaisu, pēc tam izdariet dziļu izelpu.
Trešajā reizē iztēlojieties tā cilvēka seju, kurš jūs ļoti mīl vai arī kurš jums ir dārgs, vai vienkārši jauku dabas ainavu. Turpiniet vingrinājumu un domājiet par to, cik viegli jutīsieties bez šīs sāpes. Ja nekas neizdodas, pamēģiniet vēl vairāk koncentrēties uz pozitīvām domām. Vingrinājumu var atkārtot 10–20 reizes.
Novērsiet uzmanību no bēdām
Vismaz dažkārt aizmirstiet par pāridarījumiem, atcerieties kaut ko patīkamu, kādus jautrus vai smieklīgus atgadījumus savā vai paziņu dzīvē. Piespiediet sevi novērst uzmanību no pārestībām, sniedziet savai negatīvo hormonu novārdzinātajai miesai kaut nelielu atelpu. Jo biežāk to darīsiet, jo ātrāk spēsiet paraudzīties uz savu dzīvi no citas puses un apjaust, ka tā ir brīnišķīga.
Pārlūkojiet pagātni
Papūlieties citādi paraudzīties uz savu dzīvi. Par ļoti svarīgu soli ceļā uz izārstēšanos no aizvainojuma var kļūt pastāvīgs atgādinājums par to, ka pagātni nav iespējams izmainīt. Nevar laika ratu pagriezt atpakaļ.
Aizvainojošie vārdi ir izteikti, un cilvēks, kas jūs apvainojis vai nodevis, pat to ļoti gribēdams, nespēj vairs neko mainīt. Piemēram, jūs piekrāpis darījumu partneris.
Jūs, protams, jūtaties sarūgtināts un saniknots, taču, ja spēsiet sevi pārliecināt par to, ka viņš vairs nekad tā nerīkosies, jūsu naidīgums mazināsies. Iespējams, cilvēks tā arī neizmainīsies, tomēr cerība un ticība labajam jums dos spēkus. Nav vērts koncentrēties uz pagātni, kuru nevar mainīt. Pacentieties dzīvot tagadnē.
Lai piedošana kļūst par ieradumu
Katru dienu kaut kam kaut ko piedodiet, turklāt sāciet ar sevi pašu un saviem tuviniekiem. Piedodiet kļūdas – savas un svešas, dusmu izvirdumus vai nesavaldību. Jūs ātri vien pieradīsiet to darīt vienkārši un no sirds. Pacentieties pagātnes negatīvo pieredzi neienest tagadnē. Piedodiet visiem, kas jūs sāpinājuši, un jūs sajutīsiet, cik varena var būt piedošana.
Svarīgie pamatnosacījumi
Noticēt sev! Jebkurš aizvainojums vai nodevība mazina pārliecību par sevi un nereti izraisa ilgstošu stresu. Pamēģiniet tam pretoties.
Uzņemieties atbildību. Ja savās nelaimēs vainojat citus, tas nozīmē, ka jūs nespējat ietekmēt situāciju. Tā rodas pārliecības trūkums par sevi, pesimisms un depresija. Pasakiet sev, ka vienīgi pats esat atbildīgs par visu, un jūs iegūsiet iespēju sākt jaunu dzīvi.
Nebaidieties no pārmaiņām. Nekas nepasargā no uztraukumiem tik ātri kā darbība. Izvirziet sev vienkāršu, taču pavisam konkrētu uzdevumu. Izpildiet to un neaizmirstiet sevi par to paslavēt.
Rīkojieties tā, it kā jūs būtu par sevi ļoti pārliecināts, pat ja tas ne tuvu nav tā. Jūs maināt savu uzvedību, un mainās jūsu dzīves pozīcija un pieaug pašpārliecība.
Neskatieties atpakaļ. Nesūrojieties par to, kas palicis pagātnē. Tieši pretēji – atgādiniet sev, ka jūs esat tuvu tam, lai visu sāktu no sākuma.
Celiet pašvērtējumu. Atminieties savus panākumus, kad jums kaut kas izcili izdevies. Kā jūs toreiz bijāt ģērbies, atsauciet atmiņā smaržas ap jums, kādas skaņas toreiz jūs apņēma, kādi cilvēki bija ar jums. Izjūtiet to emocionālo pacēlumu, kādu piedzīvojāt toreiz, un, visticamāk, jums gribēsies kaut ko līdzīgu izbaudīt vēlreiz.
Atbrīvojoties no naidīguma, radīsies laiks un spēks baudīt visu to labo, ko sniedz dzīve.