8. augustu pareizticīgo pasaulē atzīmē kā svētā mocekļa Nikomēdijas Jermolaja dienu, un tautas kalendārā to dēvē par Jermolaja dienu.
Svētais Jermolajs dzīvojis aptuveni trešajā un ceturtajā gadsimtā Nikomēdijā un kalpojis dievnamos, kristījis daudzus izcilus cilvēkus. 303. gadā viņš aizbēdzis no imperatora Maksimiāna vajāšanām – negantais valdnieks gribēja dzīvus sadedzināt divtūkstoš kristiešu. Divus gadus vēlāk Jermolaju notvēra un lika atteikties no Kristus. Viņš atteicās, par ko viņam nocirta galvu.
Jermolaja dienā pieņemts ar īpašu uzmanību izturēties pret kaķiem. Saskaņā ar tautas ticējumiem, ja kaķis šajā dienā pinas pa kājām, ģimeni gaida finansiāla labklājība.
Kaķis tiecas pēc glāstiem – visu nākamo gadu saimniekus gaida uzplaukums un pārticība. Fortūna būs labvēlīga pret tiem, kurus diendusā apciemo kaķis un apguļas blakus.
Sievietēm Jermolaja dienā neiesaka nodarboties ar rokdarbiem, īpaši – šūt, lai nepiesaistītu ģimenei nelaimi.
Mūsdienās populārs ir sarkans vilnas diedziņš vai saitīte ar rokas locītavu. Izrādās, šāds ticējums daudzām tautām bijis jau senatnē. To sēja, piemēram, pirms ābolu un kartupeļu ražas novākšanas, lai nodrošinātos ar spēku un veselību.
Interesanti, ka 8. augustā nedrīkstēja dalīties ar darbarīkiem – ja nu citādi nevarēja, lika priekšmetu zemē, lai otrs paceltu, nevis nodeva no vienām rokām otrās.
Kā apsiet sarkano diedziņu
Rituāls ir sens un daudzām tautām līdzīgs. To uzskata par spēcīgu talismanu pret visu slikto, ļauno, lāstu, ļaunu aci un citām ezoteriskām nepatikšanām.
Kāpēc tieši sarkanā krāsā? Tā ir enerģētiski visspēcīgākā, atrodas Marsa aizbildnībā.
Jāizvēlas vilnas diegs, jo dabīgā vilna ir apveltīta ar noteikta veida enerģiju, kas uzlabo asinsriti.
Tāds diedziņš kalpo ne tikai kā amulets, bet arī veicina brūču dzīšanu, atvieglo sastiepumu sāpes un mazina iekaisumu.
Uzskata, ka negatīvā enerģija ienāk cilvēka ķermenī no kreisās puses, tādējādi sarkano diedziņu jāsien tieši ap kreisās plaukstas locītavu. Aptin to septiņas reizes, un katrā aplī sasien mezgliņu.
Tas jādara cilvēkam ar spēcīgu enerģētiku un tīru sirdi. Tas var būt mīļotais, māte, tēvs, labākais draugs vai garīgais skolotājs. Abiem – gan tam, kurš sien diedziņu, gan tam, ap kura roku tas apsiets, maksimāli jākoncentrējas šim procesam un jāvēršas pie Augstākajiem spēkiem ar lūgumu pēc palīdzības.
Avots: “Esotericblog”