29. februāris ir diena, kāda gadās reizi četros gados, tāpēc daudzi tai piešķir mistisku nozīmi, ar to saistīts milzum daudz ticējumi. Kā tad īsti ir – vai vērts to pārvērtēt?
Kā radusies šī “nepastāvīgā diena”? Jau 46. gadā pirms mūsu ēras Jūlijs Cēzars lika astronomiem noskaidrot viena gada ilgumu. Pēc aprēķiniem izrādījās, ka gada ilgums ir 365 dienas un 6 stundas.
Šīs sešas stundas neņēma vērā, tāpēc kalendārs ievērojami nobīdījās. Tad radīt gadā vienu papildu dienu – 2. februāri, kas kalendārā parādās reizi četros gados. To dēvē par garo gadu, un saskaņā ar daudziem ticējumiem tas ir visai neveiksmīgs.
Tāpat īpašu likteni pareģo 29. februārī dzimušiem cilvēkiem. Viņiem vēlams neatklāt citiem savas domas un plānus, citādi nekas nepiepildīsies. Dati liecina, ka iespējamība piedzimt 29. februārī ir tikai 0,069% visu cilvēku jeb četriem miljoniem.
Turklāt te ņemti vērā tikai tie, kuru dzimšanas datums oficiāli reģistrēts 29. februārī. Neērtību vai vienkāršas māņticības dēļ daudzi vecāki, kuriem bērns piedzimis 29. februārī, uzreiz ieraksta citu dzimšanas datumu – 28. februāri vai 1. martu.
Sievietes izteikts bildinājums
Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Īrijā, 29. februāris tiek uzskatīta par vienīgo dienu, kad bildinājumu drīkst izteikt tieši sieviete. Citās dienās tā esot slikta zīme.
Neeksistējoša diena
Daudzās valstīs agrāk 29. februāri uzskatīja par neesošu dienu. Tā bija kalendārā, bet šai dienā bija aizliegti juridiski darījumi, laulības un tamlīdzīgi.
Daži ticējumi par 29. februāri
Uzskatīja, ka sapņi uz 29. februāri ir pravietiski.
Nedrīkst šajā dienā uzņemt ciemiņus, bet jo īpaši uzaicināt tos palikt pa nakti – tas piesaistot slimības un nelaimes.
Ja 29. februāris ir sniegots vai miglains, būs laba raža.
Šo dienu uzskatīja par bīstamu mājdzīvniekiem, kas var saslimt, pazust vai nomirt.
Ja virs mājas riņķo kraukļi, suņi nerej un gaiļi nedzied – gaidi nelaimi.
Nu, lūk, šādi ticējumi. Būtībā 29. februāris ir parasta diena, kas vajadzīga tikai kalendāra līdzsvarošanai. Bet līdz ar laiku tas apaudzis ar tautas leģendām un ticējumiem.
Avots: “Esotricblog”