“Tātad, 90. gadi, Ukraina, piedzimstu es- bērns, kuram visa mugura ir pārklāta ar kaut ko tumši brūnu. Visi ir satriekti, ārsti ir apjukuši. Viss, kas viņiem ienāk galvā- teikt, ka es nenodzīvošu pat pāris stundu. Tāpat izskanēja pieņēmumi par vilkēdi, Černobiļas sekām un citi traki minējumi. Neveiksmīgi mēģinājumi, lai uzzinātu, kas noticis ar mani, stiepās septiņu gadu garumā.” saka Jusefa.
Vecākiem pat radās doma meitenei veikt ādas pārstādīšanu Francijā. Bet ārsti nedeva nekādas garantijas.
Ja vecāki būtu nolēmuši veikt šo soli, meitenei nāktos pārciest aptuveni 12 operācijas. Par laimi, ķirurģiska iejaukšanās nenotika.
Julianna iemācījās sadzīvot ar savām īpatnībām un jūtas laimīga savā ķermenī.
“Es reizēm pieķeru sevi, ka es varu aizskatīties uz cilvēku, kuru uzskatu par skaistu vai interesantu, kas izceļas no pūļa. Viņš, savukārt, var būt ievērojis, ka es skatos uz viņu, un nodomāt, ka ar viņu kaut kas nav kārtība. Ir grūti vainot kādu, ka viņš skatās uz kādu cilvēku, ja viņš agrāk neko tādu nav redzējis. Lai gan es gribētu, lai citi reaģē pieticīgāk” meitene komentē citu reakciju uz viņas izskatu.
Piekritīsiet, daudziem no mums nav drosmes pieņemt sevi ar visām priekšrocībām un trūkumiem. Un ko mēs sagaidām no citiem? Cilvēki apkārt jūt, kad cilvēks nemīl sevi. Julianna – cienīgs piemērs, kam citiem sekot. Neticami drosmīga meitene!
©TOPRAKSTI.LV/FOTO: ofigenno.cc