Kāpēc daži cilvēki pat brieduma gados nepievērš uzmanību savam miteklim un pieļauj tā piedrazošanu?
Psihologi uzskata, ka šādai nekārtībai ir trīs galvenie cēloņi:
* nereāli mērķi vai arī mērķu nenoteiktība;
* vietas neatbilstība lietu apjomam;
* negatīvas rakstura iezīmes.
Pirmajā gadījumā cilvēks pats nezina, kas viņam vajadzīgs. Tāpēc viņš saglabā visvisādas lietas, kuru vidū ir nekam nederīgi krāmi, visvisādi nieciņi, veci reklāmas prospekti u. tml. Tas viss ātri noveco, jo mainās gan mode, gan pati dzīve. Bet viņš nekādi nespēj izmest kaut ko no kādreiz iegādātām lietām – un ja nu pēkšņi kādreiz kaut kas noder…
Otrajā gadījumā vai nu nepieciešams lielāks dzīvoklis, vai arī jāatsakās no kaut kādiem mērķiem, kuru realizēšanai nākas pirkt nepieciešamās lietas.
Ko var teikt par trešo gadījumu? Tikai to, ka jātiek skaidrībā, kas raksturā ir tāds, kas tik ļoti traucē ievērot kārtību pašiem savā dzīves telpā.
Konflikts pašam ar sevi
Ja piekrītam, ka kārtīgi sakopta māja var daudz ko pateikt par tās saimnieku, tad ko var pastāstīt nekārtība?
Pirmais, kas nāk prātā, ir: nekārtība ir nedisciplinētības un tātad – arī bezatbildības, reizēm arī nepietiekamas nopietnības un brieduma trūkuma pazīme. Mēdz būt, ka tā tas arī ir. Cilvēks dzīvo, vadoties pēc principa: kas būs – būs. Viņam nav ne skaidri izteiktu mērķu, ne vēlēšanās attīstīties. Arī domās viņam ir pilnīgs haoss, un dzīvoklī – viss tieši tāpat.
Bet, ja cilvēks vienkārši nespēj ieviest kārtību. pat ja gaida viesus, tas var liecināt par nopietnu personības konfliktu. Kaudzē samestas lietas, apģērbs, dažādi vajadzīgi un nevajadzīgi papīri skaidrāk par skaidru norāda, ka to īpašnieks nespēj pārvaldīt ne sevi, ne sev apkārt esošo pasauli.
Ja jau viņš nespēj sadalīt laiku un spēkus un piespiest sevi sakopt dzīvokli, diez vai viņam var uzticēt kādus nopietnākus pienākumus.