Kelijs Keninau Prajto – viens no šiem līdzjūtīgajiem svešiniekiem. Viņš arī mēģināja pieradināt kaķi, dot viņai jaunas mājas un, iespējams, dziedēt ievainoto sirdi, bet katru reizi kaķis atgriezās pie kapa. Vīrietis uzzināja, ka sieviete, pēc kuras dzīvnieks ilgojas, vairs nav starp dzīvajiem jau gadu. Un visu šo gadu viņas mājdzīvnieks dzīvo kapsētā.
Reiz Kelijs pamanīja, ka kaķis ir nolēmis atstāt kapsētu. Vīrietis nolēma novērot, kur dzīvnieks iet. Izrādījās, ka kaķis devās uz bijušās saimnieces māju, kur viņu pabaroja sievietes bērni.
Bet tiklīdz maltīte bija pabeigta, kaķis uzreiz atgriezās kapsētā, nogūlās uz kapa, un atkal sāka žēlabaini ņaudēt, izsakot visas savas kaķa sāpes.
Ir skaidrs, ka attiecības starp viņiem bijušas tik spēcīgas, ka pēc sievietes nāves viņas mīlulis dod priekšroku aukstām kapa flīzēm, nevis jaunām siltām mājām tikai tāpēc, ka tās pieder tā īpašniekam.
Lai ko arī neteiktu par kaķiem, arī viņi ir spējīgi mīlēt un skumt pēc saviem saimniekiem!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru