“Tā es izskatījos 2012. gadā, kad mani arestēja” saka Deja.
Viņa pirmo reizi pamēģināja narkotikas 17 gadu vecumā- tikai paniekojās ar draugiem. Viņai nebija ne jausmas, ka tas pārvērtīsies briesmīgās sekās.
“Pirmo reizi lietoju tableti, lai tiktu galā ar stresu, jo man bija nesaskaņas ar vecākiem.”
Parastas pusaugu meitenes problēmas noveda pie briesmīgām sekām. Kad 20 gados viņa saprata, ka ir pēdējais laiks kaut ko darīt ar savu dzīvi, viņa devās uz klīniku. Viņa izlaida 3 dienas ārstēšanas drauga mātes nāves dēļ. Pēc tam viņa tika izmesta no klīnikas.
Viņa turpināja attālināties no savas ģimenes, bet viss kļuva sliktāk, kad viens draugs ieteica viņai izmēģināt heroīnu.
“Pēc pirmās reizes es vēmu. Tomēr nākamajā reizē man patika. Tad es vienmēr gribēju vairāk un vairāk, lai apslāpētu sāpes” atceras Deja.
Situācija pasliktinājās, un radās atkarība. Viņa ieskāva sevi ar cilvēkiem, kuri bija tādi paši kā viņa, tāpēc viņi noteikti nepalīdzētu viņai tikt ar to galā.
“Es biju monstrs, kam uz visu uzspļaut. Es nerūpējos par savu dzīvi. Es zināju, ka tas bija bīstami, taču sāku pārdot narkotikas. Es nogalināju sevi, ļoti notievēju (līdz 43 kg), bet man šķita, ka es izskatos skaisti. Kad es apskatos vecās fotogrāfijas, man ir pretīgi.”
Sekas heroīna izmantošanai organismā:
- zema temperatūra;
- ēstgribas zudums;
- lēna elpošana;
- menstruālā cikla izjukšana sievietēm;
- muskuļu vājums;
- zema imunitāte;
- atmiņas zudums;
- depresija;
- nāve pārdozēšanas gadījumā.
Pagrieziena punkts bija 2012. gadā, kad viņa satikās ar savu vectēvu. Tā bija viņa dzimšanas diena. Deja gribēja apskaut viņu un apsveikt, bet viņš teica, ka viņam ir sāpīgi uz viņu skatīties. Šie vārdi tik ļoti aizskāra meiteni, ka viņa aizgāja uz vannas istabu un ilgu laiku raudāja. Viņa zināja, ka vectēvam ir taisnība, ka viņa pārvērtusies briesmonī, kas tikko kustas. Viņa gribēja kaut ko mainīt savā dzīvē, bet šajā dienā viņu arestēja par narkotiku glabāšanu. Divas nedēļas vēlāk Dejas vectēvs nomira.
“Mana jaunākā māsa teica, ka viņa jutās slikti. Atcerējos mūsu pēdējo saruna ar viņu, kad es solīju, ka vairāk nekad nelietošu narkotikas. Es nevarēju lauzt solījumu, tas bija pārāk svarīgi.”
Pat cietumā jūs varat atrast narkotikas, bet Deja izdarīja savu izvēli. Viņa tiešām varēja atmest šo ieradumu. 4 gados daudz kas ir mainījies viņas dzīvē. Piemēram, viņa dzemdēja brīnišķīgu meitu! Viņa salaba ar savu ģimeni un vairs nav atkarīga no pagātnes.
“Es esmu lepna, ka mans stāsts vēl ir spējīgs mainīt vēl kāda dzīvi. Nepadodies, ja cīnies ar atkarību!”
Viņa nolēma dalīties savu stāstu ar pasauli, lai cilvēki, kuri cieš no narkotiku atkarības, zinātu, ka viss vēl nav zaudēts! Ticiet sev un savam spēkam!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru