Uz Zemes iekārtots, ka cilvēkam ir zobi un zobu galos ir nervu receptori, kas sajūt, kāds ir ēdiens, un dod informāciju smadzenēm. Priekšzobi ir paredzēti, lai kaut ko nokostu un, to darot, izjustu baudu.
Bet, ja cilvēks visu griež ar nazi mazos gabaliņos, zobi pie sava prieciņa netiek, un organisms ir stresā. Manuprāt, visa ēdiena griešana un ēšana ar dakšiņu ir cilvēku izdomāts stereoptips. Kurš gudrinieks gan to izdomājis?
VISVALŽA BEBRIŠA GRĀMATU “ESI PATS UN JŪTIES LABI” ATRADĪSI ŠEIT!
Nākamais posms ēšanas procesā — arī mute un vaigu muskulatūra gaida baudu. Vaigiem bauda ir tad, kad mute ir pilna. Te gribu minēt vienu piemēru un domāju, ka ikviens cilvēks man klusībā piekritīs. Kas ir garšīgāk: apēst karoti zupas vai paņemt ar kausiņu pilnu muti viras un norīt?
Visi tā dara, īpaši mājās, kad neviens neredz, jo vaigiem ir prieks, ka pārtikas pārpārēm. Nākamais solis — to vajag izbaudīt, nevis uzreiz norīt, lai priecājas itin visi receptori. Labi, var tā nedarīt sabiedrībā, bet vismaz sev atzīsti pats savas izjūtas.
Jo kas gan ir cilvēks, kurš melo pats savai sirdij? Melis! Un meli rada spriedzi, problēmas un slimības.
Lai kāda būtu cilvēka prieka un sajūsmas izpausme: klusa, skaļa, pieticīga vai pavisam vētraina, — svarīgi, lai itin visas dzīves norises sniegtu baudu un prieku.
Vienu vārdu sakot, maksimāls radošās enerģijas izvirdums darbībā! Tieši to es gribētu cilvēkiem iemācīt: ar pateicību un apzināti saņemt ikdienišķās baudas.
Ēd taču cilvēks trīsreiz, četrreiz dienā. Darot to bez baudas, viņš ir īsts lempis, jo laiž garām tik daudz patīkamu izjūtu.