Kāda nelāga lieta, ko esmu novērojis sabiedrībā, — visādi lieli priekšnieki organizē vakariņas par godu tam vai citam notikumam. Kas tajās vakariņās notiek? Cilvēki ēd un runā! Bet ko runā — nevis ēdienu slavē, bet risina politiskus jautājumus un apspriež darbu. Tomēr darbs ir darbs, un ēšana ir ēšana, tos nedrīkst jaukt kopā, savā grāmatā “Esi pats un jūties labi!” uzsver pazīstamais ārsts kineziologs Visvaldis Berbrišs.
Nav pieņemami, ka maltītes laikā, piemēram, aizrāda darbiniekam par kādu neizdarību vai grib dzirdēt atskaiti par sasniegumiem. Tad iznāk tā, ka pie galda nevis ēd, bet saspringti domā, ko runās ar priekšnieku. Kādu baudu gan var sagādāt šāda maltīte? Manuprāt, tas ir pilnīgs murgs un neprātīgs izgudrojums, ka ēdot jārisina lietišķi vai politiski jautājumi.
Protams, pats piedaloties līdzīgā pasākumā, es necelšos kājās un neizvirzīšu pretenzijas, tomēr uztveru šo grāmatu kā iespēju sabiedrību sagatavot un izglītot, likt aizdomāties un varbūt kaut ko mainīt savā rīcībā. Divus darbus darīt reizē nevar — rakstīt atskaiti un vienlaikus adīt zeķi. Tāpat ar ēšanu un darbu — paēd un tad ķeries klāt lietišķajiem jautājumiem!
Iesaku to visiem, kuri vēlas ar baudu izdzīvot visus iespējamos esamības mirkļus. Pie galda priecāsimies par to, cik garšīgs ēdiens, cik tas skaisti pasniegts, cik smaržīgas dillītes uz vārītajiem kartupeļiem.
Citas tēmas pie vakariņu galda nebūs īsti piemērotas, vienalga, vai maltīte notiek pie prezidenta, ministra vai direktora, ģimenes lokā vai draugu pulkā. Var slavēt arī galda klājumu, viesmīļu darbu, šefpavāra prasmes — tas viss kopā veicina siekalu, kuņģa sulas izdalīšanos, labvēlīgi ietekmē veselību. Man šķiet dīvaini, ka par to nekur nerunā un nemāca.
Cilvēki izturas kā apmāti vai maldināti tik ilgi, ka pieņem to kā normu. Man tā nav norma — esmu gan dakteris, gan skolotājs, abu zinātņu maģistrs. Es mācu to, kā dabiskas lietas notiek tepat uz zemes, bet par ko esam aizmirsuši vai nezin kāpēc kautrējamies runāt.
Vēlreiz uzsvēršu, ka divus darbus reizē nedrīkst darīt, bet, ja Cēzars darīja septiņus, diezin vai viņš bijis īsti gudrs vīrs, jo tad katram no tiem tiek mazāk par 20 procentiem uzmanības. Tikai tad būs prieks un bauda par procesu, darbu vai notikumu.
Šis padoms veltīts ēšanai, bet šī patiesība attiecas uz jebkuru jomu: ekonomiku, politiku, darbu vispār — ja nav baudas un patikas par iznākumu, nekas labs neizdosies.
Ja kaut ko dari tikai pienākuma dēļ, tā jau ir spriedze visām organisma sistēmām, bet spriedze — tā ir nepatika. Tāpat ir ar bailēm, kas liek sarauties asinsvadiem un muskuļiem, pārtrauc šķidrumu cirkulāciju.