Vācijas karaspēks, kas okupēja Padomju Savienību 1941. gada jūlijā, nozaga to un nosūtīja to atpakaļ uz Reihu.
Pēc kara Dzintaru istaba kļuva par Centrāleiropas El Dorado – mīklu, kas vilināja bagātos un nabagos.
Džordžs Simenon nodibināja Dzintara istabas klubu, lai to beidzot un uz visiem laikiem atrastu. Ikvienam bija atšķirīga teorija par to, kas varētu būt noticis.
Pieņemtā teorija ir tā, ka tā tika iznīcināta ar krievu artilērijas uguni, kad Sarkanā armija 1945. gadā apšaudīja Kēnigsbergu. Tomēr ir cilvēki, kuri apgalvo, ka tā tika izvesta pirms uzbrukuma.
Pirms četrpadsmit gadiem Vācijā tika pārraidīta dokumentālā filma, kas koncentrējās uz Alberta Poppa, nacistu lidotāju korpusa brigadiera darbībām pirms Otrā pasaules kara. Pamatojoties uz arhīva materiāliem un intervijām ar Kēnigsbergas uzbrukuma dalībniekiem, tiek apgalvots, ka Popps pēc viņa tēvoča pavēles pārvietojis Dzintara istabu uz senajām raktuvēm un zemūdens noliktavām Nordhauzenā.
Ņemot vērā to, ka Austrijas sāls raktuvēs tika atrasts laupījums Ādolfa Hitlera plānotajam pasaules kultūras muzejam Linczā, nacisti būtu varējuši transportēt Dzintara telpu 500 jūdzes no Kēnigsbergas uz vietu, kas atrodas dziļi Vācijas iekšienē.
Pašlaik notiek līdzekļu vākšana, lai varētu sīkāk pārbaudīt reljefu, sākot no jaunā gada.
TOPRAKSTI / Avots: dailymail.co.uk