“Nu, kā gan tā! Es taču esmu zvēru karalis!” nodomāja lauva, kad no deguna izvilka adatu.
Cerot izbēgt, dzeloņcūkas mēģināja paslēpties krūmos, parādot jaunajiem lauvām to bīstamās pēcpuses.
Bet, diemžēl, krūmos gaidīja pieaugusi un vairāk pieredzējusi lauva, kura nebaidās no kaut kādām tur adatām. Lauvām vakariņās dzeloņcūkas, un, iespējams, to adatas var izmantot kā zobu bakstāmos.
Lūk, kāds stāstiņš no lauvu dzīves. Var pat kino uzņemt!
©TOPRAKSTI.LV/FOTO: 4tololo.ru