Daudz runāts par sieviešu cietuma dzīves skarbo realitāti, kā arī to, ka pat ieslodzījuma vietās sievišķība izdzīvo. Tomēr gandrīz katrai bijušajai cietumniecei par pārdzīvoto atmiņas paliek ne tikai prātā, bet arī uz ādas – tetovējumu veidā.
“Vecenēm viss ne kā cilvēkiem!” nicinoši šķobās kādreizējie ieslodzītie, ja runa ir par sieviešu cietumiem. Tai pašā laikā daudzus tetovējumus, tostarp to simboliku, sievietes pārņēmušas tieši no vīriešiem.
Starp tiem jāmin “No zvana līdz zvanam”, “Sāku zagt” un citi. Kas attiecas uz tetovēšanas metodi, sievietes ir humānākas par vīriešiem. Viņas diez vai liks lietā sarūsējuši adatu vai citus šaubīgus instrumentus. Cietumnieces dod priekšroku elektriskajam skūšanās aparātam. Populārākās vietas tetovējumiem – rokas, gurni, krūšu augšējā daļa.
Toties tetovējumu izvēles ziņā sievietes vienmēr paliek sievietes. Lai parādītu ieslodzītās sociālo statusu, tiek tetovēti ziedi, tauriņi, putniņu, sirdis; bieži tetovē arī mīļoto cilvēku portretus.
Precīzāk, ar bultu caurdurta sirds nozīmē mūžīgu aizvainojumu, bet margrietiņa – īpašnieces kaislīgumu vai arī attiecības ar vairākiem vīriešiem.
Zagle visdrīzāk uztetovēs kailu vīrieti ar kroni rokās. Kaijas ieslodzītajām simbolizē brīvību, bezdelīgas – alkas pēc brīvības, bet vijoles atslēga – moto “Jautri dzīvoju, jautri nomiršu.”
Īpašu vietu cietumnieču tetovējumu simbolikā ieņem bērni. Smagākais noziegums sieviešu cietumu ieslodzīto ieskatos ir bērna slepkavība. Sieviete aiz restēm sevi iztēlojas kā vilceni, kurai atņemts bērns, tāpēc viņas galvenais mērķis – nokļūt brīvībā pie sava lolojuma. Mazuli tetovē uz pleca vai vēdera, klāt pierakstot pamazināmo vārdu.
Padomju laikos bija sastopami arī antisemītiski tetovējumu, kā arī tetovējumi, kas attēloja ikonas, kurām gan bija maz kopīga ar tradicionālo baznīcas mākslu.
Atsevišķs stāsts ir par attiecībām aiz restēm. Interesanti, ka mīlestība uz sava dzimuma pārstāvēm sieviešu cietumos netiek nicināta. Tāpēc nāriņas un ziediņa tetovējumus neviena neslēpj, tāpat neslēpjas arī prostitūtas, tieši pretēji, viņām kamerā ir īpašs statuss.
Mīlas priesterieni atšķir kailas sievietes attēls – apkārt tai sazīmēti ziedi, putniņi un sirsniņas uz vēdera.
Avots: “Brainum”