Ne šis, ne tas
Savukārt latviešu fenologs Vilis Bukšs, kurš laika zīmes vēro jau 40 gadus, ir sastādījis savu novērojumu dienasgrāmatu. Tā ir balstīta uz viņa vecmāmiņas stāstiem, kura dzīvojusi pirms simts gadiem, kā arī uz zināšanām, kas mantotas no senčiem, starp kuriem ir gan latvieši, gan slāvi, gan igauņi.
“Ja lūkojamies uz oktobri, kura zīmes jau norāda uz ziemu, tad noteicošais būs 23. oktobris. Ja šajā datumā būs sniegs, tad arī ziema būs bagāta ar sniegu. Ja 23. oktobrī sniega nebūs, tad, saskaņā ar laika zīmēm, arī ziemā tā būs maz. Novembrī svarīgs 10. un 25. datums, kad arī jāvēro laiks,” skaidro Bukšs.
Viņš arī piebilst, ka, spriežot pēc lapu krišanas 14. oktobrī, ziema būs īsa, taču janvārī un februārī sals var iestāties uz dažām dienām. Tāpat ir gaidāmas arī stipri vēji un pat sniega vētras.
“Spriežot pēc tā, ka lapas vispirms krīt no koku galotnēm, var teikt, ka ziema būs ne šis, ne tas – būs gan sniegs, gan lietus, gan sals, gan siltums. Kopumā ņemot, slikta ziema,” izsakās laika pareģis.
“Ja spriež pēc egļu čiekuriem tad ziemas otra puse būs auksta un ar sniegu,” apgalvo Bušs.
“Ja apkopojam visas laika zīmes un vērojumus, tad šajā ziemā gan sniega būs vairāk, gan sali būs spēcīgāki, salīdzinot ar ziemām pēdējo piecu gadu laikā. Sali būs īslaicīgi, taču spēcīgi. Uz to norāda arī lietainais rudens.”
Vilis Bušs prognozē, ka decembrī līdz katoļu Ziemassvētkiem un pat Jaunajam gadam diez vai gaidāms aukstums. Maksimums varētu būt mīnus 10-15 grādi. Taču janvārī un februārī periodiski temperatūra var nokristies līdz mīnus 20-25 grādiem, vietām pat līdz mīnus 30 grādiem.