Mēs gūsim mieru tikai tad, kad būsim pilnīgi pārstājuši meklēt vainu citos. Mums jāizjūt visa pasaule kā sava. Kad mēs ievērojam citu kļūdas, mēs iedziļināmies viņu nepilnībās. Un tas mums nemaz nepalīdz.
Gana dīvaini, bet, jo vairāk mēs tām pievēršam uzmanību, jo skaidrāk kļūst re dzams, ka citu trūkumi ir mūsu pašu trūkumi, tikai citos ķermeņos un prātos.
Turpretim, ja mēs domājam par Dievu, viņa līdzjūtību un dievišķību, tas padara mūs iekšēji redzīgākus un ļauj saskatīt patiesību. Mums jāpanāk pilnīga savas garīgās sūtības īstenošanās, lai pieņemtu cilvēci kā vienu ģimeni.
VAIRĀK LASI ŠRĪ ČINMOJA GRĀMATĀ “LAIMES PAVEDIENI”
Nevaino pasauli. Atrodi risinājumu.
PRAKTISKI RISINĀJUMI
Kā rast iekšēju mieru? Praktiskā pieeja ir neko negaidīt no citiem fi ziskā līmenī. Tikai dodiet un dodiet, un dodiet, kā māte dod bērnam, domādama, ka bērns nav spējīgs viņai dot pretī. Negaidiet neko no pasaules; tikai mīliet pasauli un piedāvājiet savas spējas, iekšējo bagātību, savu prieku. Visu, kas jums ir, dodiet pasaulei bez jebkādiem nosacījumiem. Ja mēs kaut ko gaidīsim no pasaules, tad jutīsimies nelaimīgi, jo pasaule mūs nesaprot, mēs pasaulei esam vienaldzīgi.
Tātad, ja mēs spēsim kaut ko darīt nesavtīgi, mēs iegūsim prāta mieru. Tas ir viens ceļš. Otrs ceļš ir meditēt par sirdi, kur mājo pastāvīgs prieks, pastāvīga mīlestība. Tad mēs negaidīsim atzinību no citiem. Mēs visu laiku būsim atkarīgi no sava iekšējā Avota, kur ir bezgalīgs prieks, bezgalīga laime, bezgalīgs miers. Vislabāk ir meditēt sirdi. Tas ir otrs visiedarbīgākais veids.
Ko es redzu savās meditācijās? Savās meditācijās es redzu lielāku par vislielāko miera okeānu un zilas bezgalīgas debesis savā mazā, mazītiņajā sirdī.