Kāda māte ieradās vakariņās pie sava dēla. Tajā laikā viņš dalīja dzīvokli ar kaimiņieni. Vizītes laikā viņa māte nevarēja neievērot, ka šī meitene pievērš lielu uzmanību viņas dēlam. Sievietes jau sen ar aizdomām izturējās pret šādu kaimiņu būšanu, tāpēc tas tikai veicināja viņas ziņkāri.
Visu vakaru vērojot šo pāri, viņa sev uzdeva vienu un to pašu jautājumu: “Vai mans dēls satiekas ar kaimiņieni, vai ne?” Kā lasot viņas domas, dēls teica: “Es zinu, ka tu domā citādi, bet es tev varu apliecināt, ka man viņa ir tikai dzīvokļa kaimiņiene.”
Nedēļu pēc mātes vizītes meitene teica: “Pēc tam, kad tava māte bija pie mums vakariņās, es nevaru atrast savas galda sudrablietas. Es negribētu domāt, ka tava māte paņēma, bet varbūt tas bija nejaušs gadījums” Uz puisis atbildēja: “Es par to ļoti šaubos, bet pajautāšu viņai!”
Lūk, ko viņš rakstīja savai mātei: “Mammu, pēc tava apmeklējuma mana kaimiņiene nevar atrast sudrablietas. Protams, es nesaku, kā tu tās paņēmi, bet fakts paliek pakts! Sudrabs pazuda uzreiz pēc tava apmeklējuma. Varbūt Tev ir kaut kas sakāms?”
Tad viņš saņēma ziņu no viņa mātes: “Dārgais dēls, es, protams, nesaku, ka tu guli ar savu kaimiņieni, bet fakts paliek fakts! Ja viņa gulētu savā gultā, sen būtu atradusi savas sudrablietas. Tās ir zem viņas spilvena! Ar mīlestību, tava māte!”
Uhh! Tā nav māte, bet īsts Šerlohs Holmss! Šis stāsts vēlreiz apliecina vienkāršu patiesību: jūs varat muļķot tēvus,
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru