Domā par katru bērnu kā par brīnumu.
Cieni bērnus, godā tos un neuztver kā pašsaprotamus.
Katrs bērns ir debesu un zemes sastapšanās, viņš ir brīnums.
Notiek tas, kam parasti nevajadzētu notikt, – sastopas matērija un apziņa, redzamais un neredzamais. Tāpēc domā par katru bērnu kā par brīnumu.
Cieni un godā to, un neuztver kā pašsaprotamu.
Mirklī, kad pieņemam bērnus par pašsaprotamiem, mēs tos sākam nogalināt. Šādi ir nogalēts katrs pasaules bērns, visā pasaulē gadsimtiem ilgi ir noticis masu slaktiņš.
Ne vien Hērods nogalināja visus Izraēlas bērnus – tas notiek katru dienu, tas notika pirms Hēroda un turpinās pēc viņa.
Katrs bērns piedzīvo psihisku slepkavību. Brīdī, kad necieni bērnu un uzskati par savu īpašumu, viņš tiek nogalināts, iznīcināts.
Bērni ir jāgodā tāpat kā Dievs, jo caur viņiem Dievs atgriežas pasaulē.
Katrs bērns ir vēsts no Dieva, ka Viņš vēl nav noguris, cilvēces novārdzināts, joprojām cer un turpina radīt jaunus cilvēkus, lai kādi tie kļūtu.
Grēcinieki un svētie, lai ko mēs darītu, Viņš joprojām cer, ka radīs patiesu cilvēku. Dievs vēl nav padevies!
Lūk, kāda ziņa mums tiek sūtīta līdz ar katru uz zemes nonākušo, piedzimušo bērnu.
Sagatavots pēc ošo.lv