Šajā dienā pirmo reizi es nedevos uz sabiedrisko dušu, bet devos atpakaļ uz mājām kā sētnieks…
Mana vecākā meita drīz absolvēja universitāti. Viņai tagad ir darbs uz pusslodzi, kas ļauj maksāt par izglītību pārējām trim meitām. Bērni vairs nelaiž mani uz darbu. Bet dažas reizes nedēļā mana vecākā meita nāk kopā ar mani tur, kur es mēdzu strādāt, un mēs pasniedzam vakariņas visiem maniem bijušajiem kolēģiem.
Viņi smejas, un jautā, kāpēc mēs tik bieži viņus barojam. Mana meita saka viņiem: “Tajā dienā jūs visi badojāties, lai es kļūtu par to, kas es esmu šodien. Tagad lūdzieties par mani, lai es varētu pabarot jūs visus katru dienu!”
Pašlaik es nejūtos kā nabags. Ikviens, kuram ir tādi bērni, nevar būt nabags!
Šis vienkāršais cilvēks, kas darīja tik daudz savu meitu labā, varētu kalpot kā labs piemērs mums visiem. Neaizmirstiet, kādus upurus kādreiz nācās sniegt mūsu vecākiem, lai dotu mums labāku nākotni!
Vai jūs esat pateicīgi saviem vecākiem?
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru