Pastāv leģenda, kas stāsta mums, ka kāda dāma vārdā Ju, kas bija slavena ar savu eleganci un dejas mākslu, reiz lika pagatavot apavus, kas līdzinās zelta lotosa ziediem. Tie bija tik mazi, ka viņai nācās aptīt savas kājas, lai uzvilktu tos, bet viņas deja kļuva leģendāra. Tas bija sākums pēdas samazināšanas tradīcijai.
Ir zināms, ka “nosiešanas” izcelsme atrodama sirmā Ķīnas senatnē, vēl 10. gs. Tieši tajos laikos meitenēm 4-5 gadu vecumā sāka deformēt pēdas, lai līdz 10 gadu vecumam iegūtu tā saukto “Lotosa kāju.” Vēlāk meitenes sāka mācīties pareizu “pieaugušo” gaitu un drīz bija gatavas laulībām. Starp citu, mīlēšanos Ķīnā sauca par “pastaigu starp Zelta Lotosiem”.
Notītās kājas ar laiku kļuva par daļu no apziņas, masu psiholoģijas, masu kultūras, un, pirms izprecināt savu dēlu, vecāki vienmēr pirmās pārbaudīja līgavas pēdas, bet pēc tam visu pārējo. Jauno meiteņu mātes radīja viņām patīkamas izredzes veiksmīgām laulībām, tādēļ ar vien ciešāk tina apsējus.
Varbūt eiropiešiem to ir grūti saprast, bet šādas kājas kļuva par lepnumu ne tikai meitenēm, bet arī par seksuālu objektu vīriešiem. Klīst baumas, ka pat īslaicīgs skatiens uz tām var izraisīt spēcīgu uzbudinājumu. Par seksuālo fantāziju virsotni Ķīnas vīriešiem kļuva šādas kājas izģērbšana.
“Lotosa” kājas seksualitāti var izskaidrot tikai ar vizuālo aizliegumu. Apsēju noņemšana un mazgāšanās notika stingrā slepenībā, un šādas procedūras varēja notikt pat tikai reizi gadā. Pēc tam tika izmantota dezinficēšana un iesmaržināšana. Pēc būtības, tas bija pakāpenisks mumifikācijas process…
Vīriešiem bija aizliegts apskatīt kailas “lotosa pēdas”, sieviete, kuru nejauši ieraudzījis vīrietis, varēja nomirt no kauna. Jebkurā gadījumā, potenciālajam mīļotajam droši vien nācās vilties: kājas pūžņoja, asiņoja un nepārtraukti sāpēja. Jā, un arī smaka tām bija atbilstoša.
Kā jau nojaušams, miniatūra pēda tika sasniegta, pateicoties smagajiem ievainojumiem. Tā rezultātā sievietes nevarēja staigāt vai pat stāvēt. Viņas vadāja ratos, nēsāja palankīnās, vai spēcīgi kalpotāji nēsāja tās uz saviem pleciem, kā bērnus Ja meitenes mēģināja staigāt pašas, viņas turēja no abām pusēm.
Kā jūs varat redzēt, Ķīnas sievietēm bija jāmaksā dārgi par viņu skaistumu: ideālas kājas īpašniece bija lemta fiziskām sāpēm un diskomfortam. Tomēr dažas modes cienītājas tas neatturēja un viņas skaistuma labā bija gatavas iet pat līdz kaulu laušanai.
Šāds ir tradīcijas spēks! Varbūt tikai tagad ķīniešu sievietes var elpot vieglāk. Tas var pārsteigt, bet ir interesants fakts – Parīzes dizaineri, kas izgudroja sieviešu kurpes ar smailu purnu un ar augstiem papēžiem, sauca tās par “ķīniešu kurpēm”. Nabaga sievietes! Ko tikai viņām nav jācieš!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc