“Ieejot sarkanajā zonā, es jutu dedzināšanu acīs un spēcīgu ķīmisku smaku gaisā.” raksta fotogrāfs.
“Pirms es biju gatavs doties iekšā pamestajā pilsētā, man teica, ka vajadzīga īpaša atļauja ieiešanai, kuras saņemšanai no vietējās varas vajadzēs 3-4 nedēļas.”
“Es nolēmu, ka priekš manis tā ir pārāk liela birokrātija.”
“Es vienkārši izgāju caur mežu, lai apietu policistus, kas dežūrē pilsētā.”
“Tas bija satriecoši, es joprojām atceros, kā es klīdu pa mežu, izmantojot Google kartes ar ieslēgtu GPS, kas man palīdzēja okļūt Okumas pilsētā, Futabā un Namijā.”
“Vai esiet kādreiz aizdomājušies, kas šobrīd notiek Fukušimas slēgtajā zonā?”
“Sajust, kā ir būt vienīgajam cilvēkam apkārtnē, iet pa pilsētu ar 100% piekļuvi visiem veikaliem.”
“Kad biju maziņš, es vienmēr par ko tādu sapņoju.”
“Domāju, ka, ja palikšu lielveikalā viens, apēdīšu visas XD šokolādes.”
“Tur viss palicis tā, kā zemestrīces brīdī.”
“Varasiestādes sāka evakuācijas pēc brīdinājuma par iespējamu cunami.”
“Pēc dažām stundām AES Fukušima-1 uzsprāga, kas noveda pie radiācijas noplūdes.”
Veikals, kurā kādreiz pārdeva DVD diskus.
Neliels veikaliņš
Maisi ar radiācijas saindētu zemi.
Norādes uz AES Fukušima-1
Nerodas pārliecība, ka šis stalkeris ir pilnīgi informēts par radiācijas kaitīgo ietekmi, jo visu pastaigas laiku viņš bija šortos un sandalēs…
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: 4tololo.ru