Vēlāk viņš atzinās, ka viņš jutis, ka viņam jāsatiek Tona. Viņam bija vajadzīgs atvainoties. “Ja tas nebūtu es, tad kurš vēl viņai atvainotos?”
Tona atzīst: “Tas man bija ļoti svarīgi un vērtīgi. Iedomājieties- 15-gadīgs puisis, pilns pašapziņas, tik atbildīgs…”
Kristians vēlējās atdot kaut daļu nozagtās naudas. “Šeit ir 250 dolāri. Tos man iedeva tēvs. Es nezinu, vai tā piederēja jums. Bet es vēlos to atdot. Es jutīšos ļoti slikti, ja jūs to nepieņemsiet.”
Un viņš atdeva naudu, lai arī nebija notikušajā vainīgs!
Tona naudu pieņēma… Un atdeva atpakaļ!
Tona atzinās: “Tagad man ir mērķis. Mērķis dzīvot tālāk, kad man apkārt ir tik labi cilvēki!”
No savas puses Kristians atzina: “Lai kādi būtu tavi vecāki, tu esi tu pats. Tavos spēkos ir kļūt labākam un neatkārtot viņu kļūdas.”
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru