“Lūk, mana saruna ar meitu pie baseina:
– Kāpēc tavs vēders ir tik liels?
– Ko tu ar to domā, bērns?
– Un vēl- šīs līnijas. (norāda uz manām strijām).
– Ak, manas strijas!
– No kurienes tev tās uzradās?
– Nu, kad es biju nedaudz vecāka par tevi, es pārāk ātri augu. Dažas līnijas man radās jau tas. Bet citas- no tā laika, kad es audzēju tevi savā vēderā.
Skatās ziņkārīgi…
– Tās interesanti spīd, vai ne?
– Jā, man patīk! Lūk, šī- pati labākā. Kad man tādas parādīsies?
– Tiklīdz tu izaugsi!
Jā, tas, kā mēs runājam ar mūsu bērniem par ķermeni, ir ļoti svarīgi! Viņi jautā un klausās!
Kā viņi attieksies pret sevi un citiem, tas ir atkarīgs no jums. Vai jūs turpināsiet slēpties aiz maskas tikai tāpēc, ka sabiedrība uzskata strijas par kaunēšanās iemeslu? Vai jūs mācīsiet bērnam pienācīgu cieņu pret “nepilnībām”?”
Ir svarīgi saprast, ka atšķirties- ne vienmēr ir slikti! Mums visiem ir jāņem piemērs no Alisones.
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru