Šādi viņa sāka izskatīties pirms meitiņas dzimšanas.
Neskatoties uz to, ka viņas ķermenis bija tik stiprs kā klints un vēders tik plakans, cik vien iespējams, grūtniecības laikā viņas vēders kļuva milzīgs.
Jau 26. grūtniecības nedēļā apkārtējie nevarēja pārstāt teikt Revijai, ka viņas vēders ir tik liels, ka tas ir gatavs eksplodēt. Šāda veida diskusijas viņu nomāca.
“Es rakstu šo ziņu, reaģējot uz milzīgo komentāru skaitu par manu milzīgo vēderu. Nēsāt sevī cilvēciņu ir ļoti grūti, jūsu ķermenis mainās vairāk nekā jūs sagaidat, un apkārtējie cilvēki ieber sāli jūsu brūcēs, uzskatot par savu pienākumu katru reizi to komentēt, tiklīdz es parādos publiskās vietās” raksta Revija.
Teikt topošajai māmiņai, ka viņas vēders ir pārāk liels, ir visai dumji, neaudzināti un neētiski.
“Man tas ir tik ļoti apnicis. Kad es laikoju šo kleitu, viens no veikala darbiniekiem teica: “Kungs Jēzu! Mana draudzene ir 35. grūtniecība nedēļā, bet jūs tikai 24., bet jūsu vēders ir leilāks nekā viņai!” Viņa to izstāstīja citai sievietei blakus pielaikošanas kabīne. Raudāju, cenšoties uzvilkt šo kleitu. Man to teica visur, kur es gāju, tas man lika vēlēties kaut kur paslēpties” rakstīja sieviete.
Tagad Revija apskauj savu veselīgo jaundzimušo meitiņu, kurai dots vārdiņš Leksingtona, un, šķiet, visas runas par viņas vēderu vairs nav svarīgas.
Bet viņa joprojām atceras šo nepatīkamo sajūtu, un vēlējās dalīties negatīvajā pieredzē ar citām mātēm, kā arī, likt cilvēkiem saprast, ka nevajadzētu teikt citiem to, ko viņi var nevēlēties dzirdēt. Un jo īpaši to, ko viņi jau perfekti zina, bez jums.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: 4tololo.ru