Bērnībā daudziem no mums mācīja, ka ar citiem “ir nepieciešams dalīties”. Bet, pēc Alānijas Kolbergas domām, šāda bērnu audzināšana ir absolūti nepareiza.
Nesen māte uzrakstīja ziņu, kas uzreiz izplatījās visā tīmeklī. Savā ziņojumā sieviete nolēma izskaidrot, kāpēc viņas dēlam nav pienākums dalīties. Alānija ir pārliecināta, ka šī pieeja māca bērnus domāt par sevi, ļaujot viņiem augt spēcīgiem un neatkarīgiem cilvēkiem.
Lūk, ko viņa rakstīja:
“Mans bērns ar jums nedalīsies!
Mēs nesen ar dēlu pastaigājāmies parkā. Pie Kārsona negaidīti pienāca 6 sveši zēni, kuri lūdza dalīties ar viņiem ar transformeri, Minecraft figūriņu un mašīnu. Viņš bija apjucis. Bērns piespieda savas rotaļlietas pie krūtīm, cenšoties tās aizklāt, lai svešas rokas tās neaizskartu. Dēls jautājoši paskatījās uz mani.
Es teicu: “Tev viņiem ir jāpasaka “nē”, Kārson. Vienkārši viņiem saki “nē”. Tev nav jāsaka nekas cits.”
Protams, tiklīdz mans dēls pateica viņiem “nē”, zēni nolēma sūdzēties par viņu man. Es paskaidroju viņiem: “Viņš nevēlas ar jums dalīties. Viņš teica, ka nē. Ja viņš gribētu dalīties, viņš to būtu darījis.”
Citi vecāki paskatījās uz mani ar nosodījumu. Un tas ir iemesls domāt, lūk, par ko…
Ja es, audzināta sieviete, pastaigājos parkā un ēdu sviestmaizi, man ir jādalās ar savu sviestmaizi ar svešiniekiem? NĒ!
Vai labi audzināts svešinieks stieps savu roku pēc manas sviestmaizes? Vai viņš būtu aizvainots, ja es viņam vienkārši paietu garām? ATKAL NĒ!
Kāpēc tad man un manam dēlam jājūtas neērti, it kā mēs būtu rupji, slikti audzināti un garīgi atpalikuši? Kas izskatās dīvaināk: bērns, kurš nevēlas dalīt rotaļlietas ar 6 svešiniekiem, vai tie bērni, kuri no viņa to pieprasa?
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!