Fotosesijas beigās Penija pajautāja, vai Erīna nevēlas nofotografēties ar bērnu. Uz ko viņa atsmēja: “Jā, man vēl tagad fotogrāfēties! Mājas T-krekls, astīte uz galvas un neviens grams kosmētikas…” Viņa gribēja tikai mazulītes dzimšanas dienas bildes, nevis savējās. “Un vispār” viņa rakstīja “šis gads mums nebija viegls. Mazulīte piedzima ar traumu, un es zaudēju daudz nervu un enerģijas, kamēr viņa atveseļojās. Un cik daudz tā visa vajadzēja emocionālai atveseļošanai!”
Penny pamāja, sakot, labi, un viņas ar Erīnu sāka pārskatīt fotogrāfijas, lai izvēlētos labākās. Kamēr mamma pārskatīja attēlus, mazulīte spēlejās ar savu dūrīti uz viņas pleca. Šajā brīdī fotogrāfe pacēla acis un teica: “Nekustieties!” Viņa maigi pārvietoja Erīnu uz kabīni un, par spīti visiem attaisnojumiem, lika klientei stāties kameras priekšā. Un tikai nočukstēja: “Aizveriet acis!”
“Es paklausīju. Stāvēju ar aizvērtām acīm un tikai apskāvu savu meitu. Kādā brīdī man kļuva pilnīgi vienalga, kā es izskatos. Viss, ko es jutu- neizmērojama mīlestība pret mazulīti uz mana pleca. Es pēkšņi izjutu tādu prieku- būt mātei…”
Un tad Penija sacīja: “Jūsu mazulītei nav svarīgi, vai esat sapucējusies. Kādu dienu viņa palūgs jums foto, kur viņa vēl ir maza, un gribēs, lai ari jūs tajā būtu. Jūs to izdarījāt viņas, nevis sevis dēļ!”
Tāpēc esiet gudri un vienkārši. Ja Penija nebūtu uzstājusi, fotogrāfijas ar meitu tajā īpašajā dienā viņai nebūtu. Tagad viņa visu savu dzīvi būs pateicīga tās vīzijai un talantam, kas fiksēja visnenovērtējamāko brīdi…
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru