Un ziniet, es arī! Mēs visi izkāpām gala pieturā un katrs aizgāja savās darīšanās, ar acīm, kurās mirdz asaras, un viegli iesarkaniem deguniem. Tāpat, kā es. Un katrs no mums aiznesa līdzi kripatiņu tā neticamā siltuma un īpašā brīža. Es uz visiem laikiem atcerēšos šo brīdi!”
Laime kļūst īpaši liela, ja ir kāds, ar ko tajā dalīties. Un lai arī tie ir nejauši ceļabiedri autobusā, tomēr šādi brīži ir neaizmirstami!
©TOPRAKSTI.LV / AVOTS: marketium.ru
Titulbilde www.flickr.com