Aivija Brauna un Robina Glasmana – draudzenes, ko saista kopīga nelaime, vēl 70-tajos gados viņām abām tika uzstādīta diagnoze “Hodžkina limfoma”. Tad viņas bija 12 gadus vecas. Labākajā gadījumā, ārsti teica, ka viņas nodzīvos aptuveni 5 gadus, bet tālāk nāve ir neizbēgama. Tagad limfomu var izārstēt 80% gadījumu, bet pirms 50 gadiem tas bija daudz citādāk – tad izdzīvoja tikai viens bērns no desmit.
Un tomēr – uzvara! Ķīmijterapija un radiācija, caur kurām viņas gāja bērnībā, ir ļāvuši viņām izdzīvot. Bet to, kas bija tā vērts, lai uzvarētu karā?Gan Aivija, gan Robina uz visiem laikiem šķīrās no savas veselības. Bet tik un tā viņas gaidīja recidīvi, kuru iespējamību neviens nav atcēlis. Nav svarīgi, ka viņas parādīja sevi tikai pēc desmitiem gadu.
Vēža terapija kopš bērnības var nopietni ietekmēt turpmāko svarīgu orgānu darbību: sirds slimības, krūts vēzis, smadzeņu funkcijas pasliktināšanās, u.t.t., ko nekad nevar paredzēt. Tā rezultātā Aivija Brauna piedzīvoja dubulto mastektomiju un atklātas sirds operācijas, bet Robina Glasmana cieš no ādas vēža, garīgām problēmām un pastāvīgi lieto elektrokardiostimulatoru.
“Ārsti vienkārši uztur mums dzīvību, bet, ticiet man, mēs esam vairākkārt uzdevuši jautājumu: kāpēc mums ir nepieciešama šāda veida dzīvē, ja mēs nevaram to baudīt pilnībā? Ja mēs esam vienmēr uz robežas, un pastāvīga terapija padarījusi mūs abas neauglīgas? Dažreiz mēs guļam sešus mēnešus slimnīcu nodaļās tikai tāpēc, lai tiktu galā ar sekām!” stāsta sievietes.
Mēs varam teikt tikai vienu: ja jūs esat vesels un jums ir viss kārtībā, tad jūs esat laimīgākais cilvēks uz zemes. Bet tas īsti nenozīmē, ka jums nevajadzētu laiku pa laikam doties pie ārstiem. Ticiet man, vēža ārstēšana agrīnā stadijā ir pavisam cita lieta, bet, ja slimība jau ir attīstījusies…
©TOPRAKSTI.LV /FOTO: www.ofigenno.cc