Izrādījās, ka meitene tur atstājuši viņas vecāki, un to darīja viņas pašas labā. Viņas mamma un tētis strādā par komunikāciju ierīkotājiem. Visu dienu viņi strādā būvlaukumā, par ko viņi saņem 250 rūpijas (aptuveni 3,7 dolāru) dienā. Šī nauda ir pietiekama, lai iegādātos pārtikas produktus, bet aukli viņi vienkārši nevar atļauties…
“Mēs pat nevaram atstāt savus bērnus mājās, jo pastāvīgi pārvietojamies no pilsētas uz pilsētu kopā ar būvniecības grupu, guļam parastās teltīs. Mums nav radinieku, kas varētu pieskatīt bērnus, tāpēc mēs esam spiesti ņemt bērnus līdzi. Pa dienu es nevaru pieskatīt bērnus, jo tā es varētu viegli zaudēt savu darbu! Visas dienas laikā es redzu savus bērnus tikai pusdienu pārtraukumā, kas ir tieši tik daudz, lai paspētu tos pabarot.
Tagad mēs ierokam kabeli pie lielas automaģistrāles, un es baidos, ka bērni var pakļūt zem auto. Vecākajam dēlam jau ir pieci gadi, un viņš ir informēts par briesmām un neiet uz ceļa. bet, lai Šivani nejauši nepakļūst zem riteņiem, man bija šādi jārīkojas” savu rīcību skaidro 23 gadus vecā Sarta Kalāra, meitenes māte.
Labdarības organizācijas Save the Children India aktīvisti nolēma pievērst pasaules uzmanību problēmai ar Indijas bērniem. Saskaņā ar viņu datiem, Indijā ir aptuveni 40 miljoni celtnieku, piektā daļa no kuriem ir sievietes. Un lielākā daļa no šiem darba ņēmējiem ir saskārušies ar to pašu problēmu, kā Šivani vecāki.
Jā, kad tuvāk iepazīsties ar Indijas apstākļiem, ta kļūst kaut kā neērti. Grūti noticēt, ka XXI gadsimtā kas tāds ir iespējams!
©TOPRAKSTI.LV/FOTO: ofigenno.cc