“Cienījamā sieviete no lielveikala Target!
Nesen jūs izteicāt man piezīmi, sakot, ka es pārāk lutinu savu bērnu. Jūsuprāt, pārmērīgu rūpju dēļ mans bērns nekad neiemācīsies būt neatkarīgs. Tajā brīdī es nezināju, ko atbildēt, tāpēc tikai pasmaidīju un noskūpstīju savu meitiņu.
Tagad es sakārtoju manas domas, un es gribu jums pastāstīt šo. Jūsu vārdi nav bezjēdzīgi, bet jūs nekad nebūtu man tos teikusi, ja zinātu patiesību, ko nācies pārciest manai mazajai Greisai.
Jums nenāktu prātā līdzīgas domas, ja jūs zinātu to, ko es zinu. Pirmos 10 mēnešus meitene cīnījās cīnās par savu dzīvību. Viņa bija burtiski sapinusies medicīnas iekārtu vados!
Mazulīte nekad dzīvē nav redzējusi savus vecākus un nezina, kas ir mammas mīļums. Ja jūs tikai būtu redzējusi izteiksmi Greisas sejā, kad es pirmo reizi viņu paņēmu rokās bērnu namā. Viņas acīs varēja lasīt neaprakstāmu trauksmes un cerību maisījumu!
Ja vien jūs redzētu, kā tajā brīdī viņas sejā izzuda bažas un ienāca miers. Kopš nonākšanas bērnu namā, viņu neviens nebija paņēmis rokās. Meitene vienkārši nezināja, kas tas ir!
Bērnu namā meitenīte bija aizmirsusi, kā raudāt, jo zināja, ka neviens neatsauksies viņas saucienam. Un tikai nonākusi mūsu ģimenē viņa atkal sāka izrādīt sajūtas, ko jūs uztvērāt kā izlutināšanu
Jā, viņa bieži čīkst, tādējādi prasoties rokās. Bet tas ir tikai tāpēc, ka viņa mani mīl, un zina, ka es nekad neatteikšu. Palutiniet bērnu – tā ir privilēģija, ko daudzi nevar atļauties!”
Šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka ikvienam ir sava patiesība, un uz vienu lietu var skatīties diezgan atšķirīgi, it īpaši, ja jūs nezināt visus motīvus.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc