Paredzēts, ka jaunais Savienoto Valstu prezidents tiks inaugurēts 20.janvārī, valsts galvas amatā nomainot demokrātu Baraku Obamu, kurš bijis prezidents divus termiņus kopš 2009.gada.
Savukārt par viceprezidentu kļūs Indiānas štata gubernators Maiks Penss, kurš šajā amatā nomainīs Džo Baidenu.
ASV prezidentu neievēl tieši valsts balsstiesīgie pilsoņi, bet gan elektoru kolēģija. Katrs štats uz elektoru kolēģiju deleģē konkrētu skaitu elektoru, kas ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Gandrīz ikvienā štatā kandidāts, kurš ieguvis vairākumu vēlētāju balsu, iegūst arī šā štata elektoru kolēģijas locekļu balsis.
Lai gan tā notiek reti, kandidātam ir iespējams iegūt vairākumu balsu elektoru kolēģijā, neuzvarot valsts mēroga vēlētāju balsojumā. Tā pirmo reizi vairāk nekā simt gadu laikā notika 2000. gadā, kad Džordžs Bušs jaunākais ar ļoti nelielu balsu pārsvaru uzvarēja Floridas štatā, iegūstot visas tā elektoru balsis, ar kuru palīdzību viņš kļuva par prezidentu, lai gan valstī kopumā par demokrātu kandidātu Alu Goru nobalsoja vairāk vēlētāju nekā par Bušu.
Pavisam elektoru kolēģijā ir 538 balsis. Katra štata balsu skaits elektoru kolēģijā līdzinās štata pārstāvju skaitam Kongresa Pārstāvju palātā un Senātā. Tas dod mazajiem štatiem nelielu priekšrocību, jo katram štatam ir divi senatori, savukārt Pārstāvju palātas deputātu skaits ir atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita. Tā, piemēram, Kalifornijai ir 55 elektoru balsis jeb nepilni 10%, lai gan Kalifornijā mīt aptuveni 12% no visiem ASV iedzīvotājiem. Savukārt Vaiomingai ir trīs elektoru balsis jeb 0,56% no visām balsīm, kaut gan Vaiomingas iedzīvotāju skaits ir 0,18% no visa Savienoto Valstu iedzīvotāju skaita.
Ja neviens kandidāts neiegūtu vairākumu balsu elektoru kolēģijā, prezidents būtu jāievēl Kongresa Pārstāvju palātai.
Prezidenta amata termiņš ir četri gadi, un prezidentu nevar ievēlēt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
AVOTS: LAT.MIXNEWS.LV