“Reiz es izlasīju kādas svešas māmiņas rakstu. Viņa un viņas bērni bija cietuši no cilvēku tirgotājiem. Kad es izlasīju šo rakstu, es nodomāju, “wow, man ir jābūt uzmanīgai,” un “tas nekad nenotiks ar mani”.”
Bet tas notika
Pirms dažām dienām mana māte un es ar bērniem devāmies uz IKEA. Man ir trīs bērni- 4 gadus veca meita, vienam dēlam ir 1,5 gadi, bet otram- 7 nedēļas. Mēs devāmies apskatīt dīvānus. Kad beidzot mūsu ģimene nonāca īstajā sekcijā, visi sāka aizrauties ar dīvānu apskati. Meita centās ietekmēt mūsu izvēli. Vecākais dēls pārbaudīja veikala preču izturību. Mazākais bija cieši aizmidzis slingā.
Dažas minūtes vēlāk es pamanīju labi ģērbušos vīrieti pusmūžā. Kādā brīdī viņš bija tieši man blakus. Es instinktīvi nostājos starp viņu un bērniem.
Viņš atkāpās un turpināja staigāt mums līdzi. Brīžiem vīrietis izlikās kaut ko apskatām. Bet viņš skatījās tieši uz mums. Mamma teica, ka mums ir jāpaliek modriem.
Mēs devāmies tālāk. Un viņš- sekoja.
Dēls klīda ap vienu no plauktiem. Un es cītīgi viņam sekoju. Mamma pamanīja, ka vīrietis ir pārtraucis “aplūkot” preces, un atklāti sāka sekot. Tajā pašā laikā viņa pamanīja, ka parādās otrs- puisis ap 20 gadiem, pavirši ģērbies.
Mana māte un es nolēmām… apsēsties un nogaidīt. Mēs zinājām, ka kaut kas notiek. Bet cerējām, ka mums nav taisnība. Mēs sēdējām vienā no izstāžu zālēm ilgāk par 30 minūtēm. Viņi tāpat. Un uz dīvāna priekšā mums. Kad mēs piecēlāmies, arī viņi piecēlās.
Tad māte ieskatījās vecākā vīrieša acīs, un lika saprast, ka mēs viņus redzam. Mēs devāmies tālāk, kaut kādā veidā atrāvāmies. Parunājām ar vadītāju, atgriezāmies dīvānu sekcijā, pabijām tualetē un devāmies uz citu nodaļu. Visu laiku es turēju bērnus savā redzeslokā.
Protams, mēs runājām ar IKEA drošības dienestu. Ir lietas, kuras es gribu uzsvērt:
- Viņi abi nebija devušies šopingā. Viņi staigāja pa veikalu, bet neapskatīja lietas. Bet, ja izlikās to darām, tad uz reiz atrāvās, ja mēs devāmies tālāk.
- Viņi nevienu negaidīja. Šie vīrieši pat nesarunājās viens ar otru. Viņi nerunāja, pat nepasmaidīja. Turklāt, viens no tiem izvairījās no acu kontakta.
- Viņi bija labi ģērbušies, bet pilnīgi dažādos veidos. Šķiet, viņi nebija kopā.
- Tajā veikala nodaļā, kur mēs bijām, ir atsevišķa ieeja. IKEA– sarežģīts labirints. Viņi varēja no turienes iziet ar manu bērnu un atdot to citam, kurš gaida ārā.
Mēs sapratām, ka esam briesmās. Mēs esam kļuvuši par kontrabandistu mērķi. Es esmu gandrīz pārliecināta par to.
Esi informēts! Kad jūs staigājat ar bērniem, tas nav īstais laiks sarunām ar draugiem. Ja es tajā diena būtu iegrimusi telefonā… Ir grūti iedomāties, kas varēja notikt!”
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru