Ar ko atnākušais Ūdensvīra laikmets atšķiras no nesen aizvadītā Zivju laikmeta? Ko principiāli jaunu tas dos mums, cilvēkiem?
Patiesībā neviens precīzi nezina, kad īsti šī ēra sāksies (varbūt jau ir sākusies). Vairākums astrologu ir vienisprātis, ka sākums ir 2003. gads. Taču ir arī citi viedokļi, visbiežāk izteikts, ka tas noticis jau 2001. gadā, citi uzskata, ka laikmetu maiņa notiks 2015., 2100. un pat 2376. gadā. Pašu tālāko datumu – 2614. gadu – min ASV astrologs Alans Miss.
Taču, piekrītot profesionālo astrologu vairākuma viedoklim, var droši teikt – šogad cilvēce iegājusi jaunā – Ūdensvīra laikmetā. Iegājusi, nesot sev līdzi iepriekšējā Zivju laikmeta skumju un asaru nastu.
Tāpat kā iepriekšējo laikmetu nomaiņa, arī šī notika dabas kataklizmu, nelaimes gadījumu, cilvēku masveida bojāejas, pieaugoša satraukuma un nedrošības gaisotnē.
Vairākumam cilvēku apzināti vai neapzināti radās izjūta, ka viņiem pastāvošajos dzīves principos kļuvis par šauru, ka laiks kaut ko dzīvē, domās un rīcībā mainīt. Savas pastāvēšanas divtūkstoš gados nobriedusī cilvēce kā vēl nekad sajutusi pasaules globālo transformāciju, kuras daļa tā ir.
Pāreja jaunā laikmetā caur ciešanām un asinīm devusi cilvēcei to jauno, kas tai bija vitāli nepieciešams tālākai attīstībai.
Tā tas bija arī toreiz, kad pēc Auna laikmeta iestājās Zivju laikmets, kas atriebības vietā cilvēcei dāvāja žēlsirdību, brīvības vietā skaidrību un pieticību, cenšanos attīrīties no grēkiem juteklības un baudu vietā. Lai arī Zivju laikmeta nostādnes ļoti pozitīvi ietekmēja cilvēces attīstību, tomēr jāatzīst, ka daudzas šīs ēras idejas un principi vairs nesniedza cilvēkiem nepieciešamo apmierinājumu.
Aizvadītais Zivju laikmets prasīja no cilvēkiem pašuzupurēšanos un nereti – svešas idejas, svešas dzīvības vai citu svešu apstākļu dēļ Ūdensvīra laikmeta iezīme ir personības garīgā izaugsme, sava konkrētā dzīves uzdevuma izpilde.
Ja Zivju laikmeta galvenā ideja bija atbrīvošanās no grēkiem caur ciešanām, tad Ūdensvīra laikmeta prioritāte ir laime, labestības un harmonijas veidošana sevī. Cilvēks bija atkarīgs no sociālajām grupām un noteiktajām morāles normām, bet jaunais laikmets nes brīvību un neatkarību, iespēju pašam meklēt savu ceļu un dzīvot atbilstoši Visuma likumiem.
Zivju laikmetā pastāvēja reliģiskā neiecietība un fanātisms, bet Ūdensvīra laikmets stāv pāri konfesijām un neiekļaujas reliģiskajās dogmās. Tautas bija sadrumstalotas, bet Ūdensvīra ēra nes sev līdzi globalizāciju.
Iepriekšējais laikmets deva cilvēcei cerību uz bezgalīgu visu grēku piedošanu, toties Ūdensvīra laikmets prasa no cilvēka atbildību par saviem vārdiem, domām, emocijām un rīcību.
Ģimenē aizvadītajā laikmetā valdīja patriarhāts, jaunais laikmets iestājas par vienlīdzību.
Pagājušajā laikmetā cilvēka galvenais uzdevums bija cīnīties ar savu tumšo pusi un uzvarēt drakonu sevī, Ūdensvīra laikmetā primārā ir cilvēka iekšējā harmonija un augstākā garīguma attīstība.
Zivju laikmets bija Ticība.
Ūdensvīra laikmets ir Sapratne. Zivju laikmetā dominēja zinātnes un reliģijas dogmas, Ūdensvīra laikmets dos cilvēkiem jaunu informāciju (tik, cik gribēsim sadzirdēt un pieņemt) un, pats galvenais, līdz šim no cilvēkiem slēptās Zināšanas.