Droši vien ikviens, kas ir darbojies ar fotokameru, būs dzirdējis, ka nedrīkst fotografēt guļošos. Ļoti bieži šo ticējumu var dzirdēt no mammas lūpām, kas aizliedz fotografējot savu bērnu miega laikā.
Šķiet, ka mēs visi esam civilizēti cilvēki, un gandrīz no dzimšanas zinām, ka kamera nevar nozagt cilvēku dvēseles. Tātad, kur slēpjas šī māņticība?
Izrādās, pastāv vairākas versijas, kas izskaidro šo aizliegumu. Galvenais no tiem ir tas, ka XIX gadsimtā, kad fotogrāfija tikko tikai kļuva pieejama plašākām cilvēku masām, cilvēki bieži vien pasūtīja savu mirušo radinieku bildes, jo bieži vien fotogrāfija kļuva par vienīgo piemiņu no mirušajiem.
Protams, lai neradītu asociācijas ar mirušajiem, neviens vēlējās fotografēt savus mīļos miegā. Un pat tad, kad tradīcija fotografēt mirušos pakāpeniski izbalēja pagātnē, atmiņas par to nodzīvojušas ilgu laiku, pamazām pārvēršoties māņticībā.
Pārdabisko spēku cienītājiem šajā ziņā ir sava teorija. Pēc viņu domām, miega laikā dvēsele atstāj ķermeni, tāpēc šādos brīžos cilvēki nav pasargāti no tumšajiem spēkiem. Burvji ar fotogrāfijas palīdzību, kur cilvēks notverts miegā, var viegli radīt kaitējumu cilvēkam, un pat parasti skauģi var uzlikt ļaunu aci.
Ej uz nākamo lapu, lai lasītu tālāk!