Apskatīsim, kā tas viss strādā. Sākumā viņš noņem neīstu, bet funkcionējošu soliņu.
Tad atver vaļā milzīgu “logu”.
Tāda pati manipulācija tiek veikta arī ar daļu sienas.
Neliela nobrauktuve.
Var droši braukt ārā un iekšā.
Kad ir izbraukts ārā, var droši aizvērt “vārtus”.
Apskatot iepriekšējos attēlus, var likties, ka “vārtu” atvēršana un aizvēršana ir grūts un ilgs process, tomēr visas šīs manipulācijas aizņem ne vairāk kā 2 minūtes.
Lai kā tas arī nebūtu, Ēriks sapņo, ka nākotnē varētu uzstādīt automātiskos vārtus.
Saglabājis pilsētas ainavu, atradis vietu mašīnai un pielietojumu tukšai telpai. Nu, Ērik, malacītis!
Iepūt man, pilsētas padome!
Nu, lūk, tagad jūs zināt, kā pielietot “neaizgājušu” bodīti!
FOTO: 4tololo.ru
Kā nu "NAF"?
Ir gan!