Leksija bija tikai 19. grūtniecības nedēļā, kad viņai sākās neliela asiņošana. Tas ļoti nobiedēja sievieti, tāpēc viņa nekavējoties devās uz slimnīcu, lai saņemtu palīdzību.
Diemžēl, piepildījās Leksijas ļaunākās aizdomas. Viņai bija sācies spontānais aborts…
Par pārsteigumu ārstiem, atstājot mātes miesas, mazais Valters vēl bija dzīvs. Viņš elpoja un viņa sirds sita! Bet, diemžēl, izredzes viņa izdzīvošanai nebija. Viņš piedzima pārāk agri…
“Viņš bija brīnišķīgs! Viņam bija sīciņas rociņas un kājiņas. Es pat redzēju, kā viņa krūtīs sitas sirsniņa!” tās dienas notikumus atceras Leksija.
Pēc piedzimšanas mazuļa dzīve ilga vien dažas minūtes. Tomēr visa ģimene paspēja atvadīties no Valtera, pirms viņš aizgāja…
Kaut Valters gandrīz nemaz nedzīvoja, viņš nepiedzima veltīgi. Leksija un Džošua nolēma parādīt pasaulei savas fotogrāfijas. Šie attēli būtu viela pārdomām tiem vecākiem, kuri nevēlas bērnus un, nejauši iestājoties grūtniecībai, nolemj par labu abortam.
“Pēc mūsdienu standartiem, abortu var veikt līdz 20. nedēļai. Parasti visi uzskatām, ka šajā laikā bērns vēl nav attīstīts. To sauc vienkārši par augli… Bet šoreiz tas ir pilnīgs, mazs cilvēciņš!” Leksija skaidro savu nostāju.
Pēc traģiskās Valtera nāves pagājuši divi gadi. Leksija palika stāvoklī vēlreiz. Šoreiz viss gāja labi un piedzima veselīga meitenīte.
Leksija un Džošua joprojām ar mīlestību atceras savu mazo dēlu, un cer, ka viņa fotogrāfijas liks padomāt divreiz, pirms izdarīt pārsteidzīgu abortu.
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: ofigenno.cc