Viens pēc otra, katrs pienāca un čukstēja mātei atvadīšanās vārdus. Lindija visu atceras. Viņa pat atceras, ko ārsti teica viņas ģimenei, kas tālāk ar viņu notiks.
Tieši tad viņas vīrs iečukstēja viņai ausī: “Tev jācīnās.” “Tev jābūt cīnītājai.” Lindija nevarēja runāt, viņa pat nevarēja dot zīmi, viņa nevarēja pārvietoties. Bet viņa cīnījās.
Kad vīrs noliecās pār viņu noskūpstīt pēdējo reizi, notika brīnums. “Es cīnīšos!” Lindija čukstēja. Ģimene bija šokā. Viņi jau teica ardievas savai mātei, bet pēc tam, kad tika atslēgti dzīvību uzturošie aparāti, viņa bija dzīva, pie samaņas. Viņa cīnījās.
Sieviete atguvās, un tagad viņa stāsta visiem par to, kā vīra vārdi atgrieza viņu atpakaļ dzīvē.
“Ja cilvēks ir bezsamaņā, tas nenozīmē, ka viņš nevar dzirdēt jūs” viņa teica. “Runājiet ar saviem mīļajiem šādās situācijās. Viņi dzird jūs!”
Šis stāsts pierāda, ka nekad nedrīkst padoties un zaudēt cerību!
©TOPRAKSTI.LV / FOTO: marketium.ru