Tuvojoties 50 gadu slieksnim, mēs sākam atskatīties uz gadiem, kas palikuši aiz muguras. Mēs saprotam, ko esam paveikuši, bet neesam paspējuši izdzīvot dzīvi tā, kā gribējām paši…
Kamēr esam dzīvi un veselīgi, ir svarīgi parūpēties par to, lai mūsu dzīvē būtu pēc iespējas mazāk to lietu, par kurām nāksies nožēlot dzīves beigās. Visbiežāk pirms nāves cilvēki nožēlo, ka…
1. Pārāk daudz strādājuši
Daudzi no mums sapņo par augstākajām karjeras virsotnēm un… iestrēgst šajā sacīkstē. Bieži vien mēs to apzinājāmies par vēlu. Tāpēc centieties izbaudīt katru dzīves brīdi un neaizmirstiet veltīt laiku tam, lai īstenotu arī citus savus sapņus. Un vēl vairāk pievērsiet vairāk uzmanības tuviniekiem, lai dāvātu viņiem savu siltumu un rūpes.
2. Zaudējuši saikni ar draugiem
Nobriedušā vecumā mēs arvien biežāk atceramies tos cilvēkus, kuri iedvesmojuši mūs smieties un justies dzīvi. Mēs cerējām, ka viņi būs kopā ar mums vienmēr, domājām, ka nekad neuzzināsim, kas ir vientulība. Un, lai gan viņi bija apsolījuši saglabāt šo draudzību uz visiem laikiem, rūtīna lika šos solījumus aizmirst. Mēs koncentrējāmies uz savu profesionālo darbību un bērnu audzināšanu. Un mums nebija daudz laika, lai aprunātos ar viņiem.
3. Nav uzdrošinājušies dzīvot savu dzīvi
Mēs pārāk bieži ieklausāmies citu cilvēku uzskatos un veidojam savu dzīvi, pamatojoties uz nerakstītiem noteikumiem. Sagādājot prieku citiem cilvēkiem, bieži atsakāmies no tā, kas mums ir svarīgs. Bet uz mūža beigām mēs sākam saprast, ka esam dzīvojuši nevis sev, bet citiem. Mēs esam nodevuši sevi un esam kļuvuši par tiem, kas nekad neesam gribējuši būt.
4. Nav veltījuši pietiekami daudz laika savai ģimenei
Mēs parasti esam pārāk aizņemti, lai saglabātu pietiekamu saikni ar saviem tuvākajiem cilvēkiem. Bieži palaižam garām svētdienas pusdienas un ģimenes saietus. Mēs to upurējam darba dēļ. Bet reizēm tas ir vienkārši slinkums. Zaudējam iespēju pavadīt laiku kopā ar ģimeni, kura mūs mīl. Bet vecumdienās par ļoti rūgti nožēlojam.
5. Ļāvuši dusmām ņemt virsroku
Gadās, ka nekontrolējam savas emocijas un viegli uzliesmojam dusmās. Tādējādi tikai sarežģījam attiecības ar cilvēkiem. Mēs pat nedomājam, ka dažus no viņiem esam zaudējuši. Kad apzināmies savu kļūdu, jau vēlu to labot.
6. Strādājuši nīstamu darbu
Mēs sapņojām kļūt par māksliniekiem, lidotājiem vai atvērt savu biznesu, bet vienmēr baidījāmies riskēt. Mēs baidījāmies no neveiksmēm un uzskatījām, ka nekas labs no mūsu ieceres neiznāks. Tāpēc mēs turpinājām sēdēt astoņas stundas darbā, ko ienīdām. Katru dienu mēs atgriezāmies mājās ar smagu sirdi, nejuzdami ne prieku, ne apmierinājumu.
Avots: “Esotericblog”