Kāpēc tik daudziem no rītiem ir grūti pamosties bez tasītes karstas kafijas vai tējas? Izrādās, uz mūsu pašsajūtu spēcīgi iedarbojas ne tikai ēdienu un dzērienu garša, bet arī temperatūra.
Ne velti senā Austrumu medicīna tam visam pievērsa tik lielu uzmanību. Ir vērts ieklausīties arī mūsdienu dietologu ieteikumos un noskaidrot, kas veselībai ir labāks – karsts vai auksts ēdiens.
Tibetas medicīnā visas kaites pieņemts iedalīt “karstuma slimībās” un “aukstuma slimībās”. Turklāt izārstēt pēdējās ir daudz grūtāk un arī ilgāk. Tās nelabvēlīga dzīvesveida un nepareiza uztura rezultātā attīstās kopš diezgan agras bērnības un pavada cilvēku visu viņa mūžu. Pēc tibetiešu ārstu atzinuma, tās ir arī viens no pāragras nāves galvenajiem cēloņiem.
Kas gan ir šīs briesmīgās “aukstuma slimības”? Kāds uzturs pie tām noved? Šo slimību ārējās izpausmes ir salīgums, nespēka un vēsuma sajūtas. Bet ir arī daudz nopietnākas iekšējās izpausmes. Par “auksto asiņu slimībām” tiek uzskatīta, piemēram, astma, ateroskleroze, nieru kaites, bronhīts, cukura diabēts, poliartrīts. Par šo kaišu galveno cēloni uzskata iekšēju atdzišanu, ko galvenokārt izsauc aukstos elementus saturošs uzturs.
Tāpēc ēdiens nedrīkst būt atdzisis un vēl jo vairāk nav vēlams to ilgstoši uzglabāt ledusskapī. Ja cilvēks brokastīs bieži ēd biezpienu (kas pats par sevi ir veselīgs, bet jāuzglabā zema temperatūrā), bet karstas tējas vai kafijas vietā dzer sulu, viņš pakļauj sevi “aukstuma slimību” attīstības iespējām. Vairumā gadījumu viss sākas ar angīnu, hroniskām iesnām, bronhītu, locītavu kaitēm. Ar laiku šīm slimībām pievienojas arvien jaunas un jaunas.
Pat vitamīniem bagātie dārzeņi un augļi, lietoti svaigā veidā lielā daudzumā, Tibetas medicīnā tiek uzskatīti par “aukstuma” kaitīgo uzkrāšanu organismā.
No otras puses, saskaņā ar austrumu medicīnu arī pārāk karsts ēdiens kairina rīkli, un karstums uzkrājas ķermenī. Rezultātā no tā īpaši cieš krūškurvis, diafragma un liesa. Bet vēlāk uzkrātais karstums izpaužas kakla slimību veidā.
Kad asinis stingst
Bet ko par aukstu ēdienu domā ārsti, kas slimību ārstēšanai un profilaksei izmanto mums daudz pazīstamākās tradicionālās metodes?
Jebkurš dietologs pateiks, ka optimālā auksto ēdienu temperatūra nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par 10 grādiem. Ilgstoši lietojot tikai aukstu ēdienu, cilvēki sāk just spēku izsīkumu, darbspēju samazināšanos, garastāvokļa pasliktināšanos.
Tāpēc, dodoties pārgājienā pat siltajos mēnešos, jāparūpējas vismaz par karstu tēju. Bet aukstajā laikā, ja nākas ilgi uzturēties laukā, ieejot kaut kur uzkost, labāk izvēlēties šķīvi zupas vai kādu citu sildošu ēdienu.
Ir cilvēki, kuriem pat vienreiz dienā maltītē lietoti auksti ēdieni var izraisīt negaidītas un asas galvassāpes. Visbiežāk tā mēdz notikt karstā laikā, kad arī organisms ir sakarsis un neko aukstu negaida.
Toties mēs vasaras karstajās dienās rīkojamies gluži pretēji – dzeram ledusaukstu ūdeni, ēdam saldējumu, kas, kolīdz nonācis mutē, izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Bet pēc tam atbilstīga reakcija notiek arī galvas smadzenēs. Vai kāds brīnums, ka 30–60 sekundes pēc aukstuma izraisītā kairinājuma parādās galvassāpes un turpinās vēl pāris minūšu pēc tam, kad saldējums apēsts vai aukstais dzēriens izdzerts.
Tas, protams, nenozīmē, ka no saldējuma vai augļu ledus jāatsakās un šie našķi jāaizmirst. Nebūt nē.
Tikai tie jāēd, kad ir nedaudz pakusuši, un nekādā gadījumā nevajag kost gabaliem, jo tas kaitē ne tikai zobu emaljai, bet arī vielmaiņai.
Savukārt aukstu dzērienu: alus, limonādes, ūdens u. c. cienītāji bez migrēnas riskē iemantot arī kuņģa kataru. Un ne tikai to. Visi atdzesētie dzērieni ved pie kaitīgiem nogulsnējumiem uz asinsvadu sieniņām, rosinot aterosklerozes un citu sirds-asinsvadu slimību attīstību.
Kā uz karstām oglēm
Neko labu veselībai nedod arī pārāk karsti ēdieni un dzērieni. Kas tad ir labāk – sasildīties ar dedzinoši karstu tēju vai arī to dzert, kad tā atdzisusi?
Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, pārāk karsts ēdiens un dzēriens ir kaitīgs kaklam – apgrūtinās norīšana, bet, ēdienam virzoties pa barības vadu, parādās sāpes. Bet tas, ka pārāk karsti ēdieni un dzērieni izmaina kakla dabisko vidi, vēl nav viss. Otrkārt, tie apdedzina barības vadu, kuņģi, kas var novest pie akūta kuņģa iekaisuma, bet ar laiku – pie hroniska katara un pat vēža.
Viss karstais spēcīgi iedarbojas uz mutes dobuma un kuņģa gļotādu un izmaina to. Turklāt ļoti karsts ēdiens, gluži tāpat kā ļoti auksts, nomāc, bet reizēm pat vispār pārtrauc gremošanas sulu darbību. Pietiek ar 60 grādu temperatūru, lai pārstātu darboties tādas vielas kā ptialīns un pepsīns, rezultātā nenotiek cietes un olbaltumu sašķelšanās.
Kurš pieder riska grupai?
Saprotams, ka riska grupai var pieskaitīt visus tos, kam nākas regulāri ēst vai vismaz garšot pārāk karstus ēdienus. Daži pat uzskata, ka pavāriem šajā sakarā ir pat savas profesionālās slimības.
* Pirmkārt, ar gadiem viņiem pasliktinās jutīgums, jo neadekvātā temperatūra izmaina produktu garšu.
* Otrkārt, var izveidoties apaļā čūla, kas īpaši bieži tiek diagnosticēta restorānos un kafejnīcās strādājošajiem.
* Treškārt, no ļoti karsta ēdiena nākas ciest arī zobiem: emalja sasprēgā, atkailinās kaulaudi, kas rosina ātrāku zobu bojāšanos.
Atsevišķs temats ir karstā maize (temperatūra augstāka par 38 ºC). No tās rodas smaguma sajūta pakrūtē, bet, ja karsto maizi ēd regulāri, var attīstīties nopietnas kuņģa slimības.
Šķiet, temperatūra nemaz nav tik augsta, taču tikko no krāsns izņemta vai uz pannas vai tosterī uzkarsēta maize gremošanos orgānos saveļas lipīgos kamolos. Kuņģa sulai ir grūti iedarboties uz šiem kamoliem, tāpēc tie grūti sagremojas un ilgi aizkavējas kuņģī.
Ne karsts, ne auksts
Jāpiebilst, ka dzīvnieki gandrīz nekad neēd ne dedzinoši karstu, ne ledusaukstu ēdienu – viņi kaut kādā veidā iemācījušies noteikt optimālo temperatūru. Savukārt cilvēkam ēdiena optimālā temperatūra ir robežās no 35 līdz 38 grādiem, proti, tuva ķermeņa temperatūrai.
Šajā gadījumā gremošanas process norit ātrāk, un arī gremošanas sistēmai netiek sagādātas nekādas ciešanas, jo ne mutes dobuma, ne kuņģa gļotādas netiek kairinātas. Šāda temperatūra nekaitē arī zobu emaljai – tā nenoārdās un nekļūst tumšāka.
Tomēr mēdz būt arī dažas novirzes, jo, kas vienam šķiet ļoti karsts vai ledusauksts, citam var šķist patīkami silts vai vēss. Tādēļ, lai gan tiek uzskatīts, ka dziedzeri vislabāk funkcionē, ja uztura temperatūra nepārsniedz 40 grādus, karstajiem ēdieniem un dzērieniem pieļaujamā temperatūra ir 50–60 grādu. Starp citu, pastāv viedoklis, ka mēreni karstam ēdienam piemīt organismu attīrošs efekts. Savukārt pieļaujamā auksto ēdienu temperatūra var būt 10 grādu.
Viss labākais – bērniem
Ar gadiem cilvēki pret nebūtiskām ēdiena temperatūras izmaiņām kļūst mazāk jutīgi. Toties maltītes gatavošana bērniem prasa īpašu uzmanību.
Jo jaunāks ir bērns, jo jutīgāks ir pret temperatūras izmaiņām. Ja sievietei, kas bērnu baro ar krūti, kaut kādu iemeslu dēļ piena temperatūra ir zemāka tikai par 1 grādu, jaundzimušais no krūts atteiksies. Svarīga nozīme temperatūras svārstībām ir arī bērniem, kas jau nedaudz paaugušies.
Novērots, ka pārāk karsts piens izraisa nemieru, bezmiegu, svīšanu, sagurumu. Otra galējība – auksts piens izsauc vēdergraizes, vemšanu un diareju. Šie traucējumi var piemeklēt, ja piena temperatūra kaut vai par 2–3 grādiem ir zemāka par 38 grādiem. Pieaudzis cilvēks šādu nelielu atšķirību, visticamāk, pat nepamanīs.
Kas attiecas uz pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, viņiem jāpiedāvā 15–40 grādus silti ēdieni un dzērieni. Karstāki un aukstāki ne tikai traucēs izjust produktu patieso garšu.
Bērniem gļotādas ir daudz sliktāk aizsargātas no apdegumiem, bet auksti produkti viņiem agrāk izprovocē saaukstēšanos un citas slimības. Bērnam pilnīgi pietiek vienreiz apēst pārāk karstu zupu, lai viņš uz kādu laiku atteiktos no ēdiena vai arī pārstātu ēst zupas vispār.