Kāds noteikti ir lasījis Bībeles leģendu par debesu mannu, kas izglāba cilvēkus no bada un bojāejas. Taču tikai retais būs dzirdējis, ka jau 1772. gadā krievu botāniķis Pallass izteicis pieņēmumu – šī debesu manna bijusi nekas cits, kā… pats parastākais ēdamais ķērpis cetrārija, ko vējš dzenājis pa smilšainajiem klajumiem un kuru biežāk mēdz dēvēt par Īslandes ķērpi.
Īslandes cetrārija ir apbrīnojams augs. Tas spēj izdzīvot pat visbargākajos apstākļos: sausos tuksnešos, aiz polārā loka, augstu kalnos, kur nav nekādu citu augu. Tas spēj izturēt temperatūras no –60 grādiem līdz +70 grādiem, var pilnīgi izžūt un – atkal atdzīvoties, uzsūcot valgmi no gaisa.
Šā ķērpja izturība un sīkstā dzīvība ne reizi vien novedusi zinātniekus strupceļā. Noslēpumu izdevās atklāt tikai XIX gadsimta vidū, kad noskaidrojās, ka Īslandes ķērpis ir nevis patstāvīga suga, bet absolūti dažādu organismu – sēņu un ūdensaugu – simbioze.
Šis dabas brīnums aug arī pie mums nabadzīgajā smilšainajā augsnē skujkoku un jauktu koku mežos.
Cetrārijā ir ārkārtīgi daudz dažādu vērtīgu vielu: ogļhidrāti, olbaltumi, tauki, dažādas skābes, to skaitā askorbīnskābe un folijskābe, B grupas vitamīni, mikroelementi (dzelzs, varš, mangāns, titāns, niķelis, hroms, bors) un antibiotikas, kam piemīt augsta pretmikrobu iedarbība. Cetrāriju ievāc vasaras vidū – jūnijā un jūlijā.
Ziemeļu tautas jau kopš senseniem laikiem augsti vērtējušas šo pieticīgo augu. Īslandē to lieto arī uzturā – cep, pievienojot kviešu un rudzu miltiem. Organismā tas lieliski uzsūcas, uzlabo iekšējo orgānu darbību, stiprina imunitāti. Īslandieši tik ļoti pieraduši ēst maizi, kam pievienota cetrārija, ka vērtē to augstāk par visiem citiem miltu izstrādājumiem.
Zviedrijā no cetrārijas iegūst cukuru, melasi, spirtu, bet Francijā izmanto marmelādes gatavošanai. Savukārt Karēlijā iedzīvotāji no Īslandes ķērpja vāra biezputras, ķīseļus un želejas gan ūdenī, pienā un pat vīnā. Vispār šo apbrīnojamo augu būtu ieteicams iekļaut ēdienkartē itin visiem, īpaši diabētiķiem. Turklāt augā praktiski nav iespējams atrast kaitīgus piemaisījumus, jo šis ķērpis aug tikai ekoloģiski tīrās vietās, kur tuvumā nav ne rūpnīcu, ne automaģistrāļu.
Taču, pirms ķērpi lieto uzturā, tas jāatbrīvo no rūgtvielām. Šim nolūkam cetrāriju diennakti mērcē vājā pārtikas sodas šķīdumā (5 g sodas uz litru ūdens), tad rūpīgi skalo un pēc tam vēl uz 2 diennaktīm aplej ar ūdeni.
Kad visa šī garā procedūra galā, cetrāriju izklāj uz dvieļa, lai tā apžūtu, un – to var lietot uzturā. Var arī pagatavot krājumus: sīki sagriezt, saulē izžāvēt, pārbērt stikla burkās un uzglabāt tumšā vietā 3–4 gadus.
Īslandes ķērpis ir arī ļoti vērtīgs ārstniecības augs. Tam piemīt mīkstinoša, pretmikrobu, organismu
nostiprinoša, apvelkoša, antiseptiska, brūces dziedējoša iedarbība.
Tautas medicīnā cetrāriju jau izsenis lieto kuņģa-zarnu trakta, saaukstēšanās, bronhu un plaušu, ādas slimību, cukura diabēta, garā klepus, astmas ārstēšanai, kā arī pret vispārēju organisma nespēku un atveseļošanās periodā pēc smagām slimībām.
To drīkst lietot arī bez ārsta konsultācijas, jo zinātnieki nav konstatējuši nekādas auga izraisītas blakusiedarbības. Protams, tāpat kā visus augus, arī cetrāriju nav vēlams lietot ilgstoši un lielās devās.
Pret pneimoniju: 2 ēdamkarotes sausas sasmalcinātas sūnas aplej ar puslitru karsta ūdens vai piena, 5 minūtes vāra uz lēnas uguns, 30 minūtes nostādina. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā.
Pret tuberkulozi, bronhiālo astmu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu ar pazeminātu skābes līmeni: 4 ēdamkarotes sausas sūnas aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens, 30 minūtes vāra noslēgtā emaljētā katliņā, atdzesē un izkāš. Izdzer dienas laikā 3 reizēs pirms ēšanas.
Pret hronisku bronhītu un plaušu emfizēmu: ēdamkaroti sausas cetrārijas aplej ar glāzi piena, uzvāra noslēgtā emaljētā katliņā, atdzesē un izkāš. Izdzer karstu pirms gulētiešanas. Bet no rīta pagatavo tēju: sajauc vienādās daļās Īslandes ķērpi un māllēpju lapas, tējkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15 minūtes nostādina un izdzer tukšā dūšā.
Pret garo klepu: sajauc vienādās daļās cetrāriju un timiāna lakstus, ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, 5 minūtes nostādina, izkāš un dod bērnam dzert pa pusglāzei 3 reizes dienā.
Pret bronhiālo astmu: sajauc Īslandes ķērpi, ceļteku lapas, trejkrāsu vijolītes lakstus, upeņu lapas (no katra pa 3 daļām), māllēpju lapas (4 daļas), anīsa augļus un kailās lakricas sakni (no katra pa 1 daļai). 4 ēdamkarotes maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, uzkarsē līdz viršanai, 2 stundas nostādina, tad vēlreiz uzkarsē līdz viršanai un vēl 2 stundas nostādina. Dzer pa pusglāzei 3–4 reizes dienā.
Pret aizcietējumiem: glāzi sausa sasmalcināta ķērpja aplej ar 2 litriem auksta ūdens, diennakti nostādina, pēc tam pievieno vēl ūdeni – pusi no tilpuma. Dzer pa 0,5–1 glāzi 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ja iedarbība būs pārāk spēcīga, deva jāsamazina. Kurss – 10–15 dienas.
Pret hroniskām iesnām: sajauc cetrāriju, asinszāles un japāņu soforas lakstus (pa ēdamkarotei no katra) un salvijas lakstus (2 ēdamkarotes). Visu maisījumu aplej ar litru ūdens, 30 minūtes vāra, pēc tam izkāš. Vakarā pirms gulētiešanas ar silto novārījumu skalo degunu.
Pret brūcēm, čūlām, strutojošiem izsitumiem, furunkuliem, apdegumiem: ēdamkaroti sausas sasmalcinātas sūnas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30 minūtes vāra uz lēnas uguns, atdzesē, izkāš un izmanto apliekamiem (apsēju maina 3–4 reizes dienā) un problemātisko vietu apmazgāšanai.
Pret pinnēm: 2 ēdamkarotes sausas sūnas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 10–15 minūtes vāra un dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā.
Pret vēnu varikozi: sajauc Īslandes ķērpi, tīruma kosu (pa 5 daļām no katra), rabarberu sakni un dzelteno kaķpēdiņu ziedus (pa 3 daļām no katra), bērza un ozola mizu, zirgkastaņas augļus un aveņu saknes (pa 2 daļām no katra). 2 ēdamkarotes maisījuma aplej ar puslitru verdoša ūdens, 5 minūtes vāra uz lēnas uguns, atdzesē, izkāš un dzer pa glāzei 3–4 reizes dienā.
Īslandes ķērpim ir vēl viena teicama īpašība – tas uzlabo visas hormonu sistēmas darbību, normalizē vielmaiņas procesus, veicina kaitīgo vielu izvadīšanu un atjaunina organismu.
Pret vairogdziedzera hiperfunkciju (difūzais toksiskais kākslis): sajauc Īslandes ķērpi, ārstniecības amoliņa lakstus, helēniju ālantes sakni un vilkābeles augļus (no katra pa 4 daļām), melisas lakstus un baldriāna saknes (no katra pa 6 daļām), salvijas lakstus un kailās lakricas saknes (no katra pa 3 daļām) un apiņu rogas (5 daļas). Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš un dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Pret alerģiju: pilnu sauju svaiga ķērpja aplej ar aukstu ūdeni, 2 stundas nostādina, nolej caurdurī, nomazgā tekošā ūdenī, izklāj uz dvieļa un izžāvē. Pēc tam aplej ar puslitru verdoša ūdens, 20–25 minūtes vāra uz lēnas uguns, atdzesē, izkāš un izdzer dienas laikā 3 reizēs pusstundu pirms ēšanas.
Organisma attīrīšanai no sārņiem un toksīniem: 2 ēdamkarotes svaiga sasmalcināta ķērpja aplej ar glāzi ābolu etiķa un 2 dienas nostādina. Tējkaroti izvilkuma atšķaida 1/4 glāzes silta ūdens un izdzer uz nakti. Kurss – 2 nedēļas.
Lai vienmēr justos mundrs un vesels, 2 ēdamkarotes svaigas vai 1,5 ēdamkarotes žāvēta ķērpja aplej ar puslitru verdoša ūdens, 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, nostādina, izkāš un dzer pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pēc ēšanas.
Japāņu mediķi atklājuši, ka Īslandes ķērpis savienojumā ar zaļo tēju un ārstniecības augiem ir teicams onkoloģisko slimību profilakses līdzeklis.
Sajauc žāvētu ķērpi, maura sūrenes, asinszāles un struteņu lakstus (pa 2 daļām no katra), ceļtekas, ūdenspiparu un nātres lapas (pa 3 daļām no katra) un zaļo tēju (100 daļas). 4 tējkarotes maisījuma aplej ar 4 glāzēm silta ūdens, uz lēnas uguns uzkarsē līdz viršanai, 3 minūtes vāra, stundu nostādina. Dzer siltu pa glāzei 4 reizes dienā ēdienreižu starplaikos.