“Absolūtajos skaitļos rēķinot, šis plānotais vēja ģeneratoru parks pēc savas jaudas spēs nodrošināt aptuveni trešo daļu no tās enerģijas, kas šobrīd tiek saražota ar Krievijas gāzi,” skaidrojot ieguvumus no vēja ģeneratoru parka izveides, RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” pauda Dainis Rijkuris, VARAM ministra padomnieks.
“Mēs runājam par iedzīvotāju labsajūtu, par ainavu un tamlīdzīgām lietām, bet mēs aizmirstam dažas komponentes, kuras šis vēja parks nes sev līdzi. Kā valsts jau diezgan sen esam uzņēmuši ceļu uz zaļo enerģiju, tā ir mūsu prioritāte jau labu laiku. Mēs meklējam katru iespējamo veidu, kā aizvietot neatjaunotos energoresursus ar zaļu un atjaunojamu enerģiju,” viņš turpināja.
Diskusijai turpinoties, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzskaitīja dažādus ieguvumus un priekšrocības valstī veidojot šādus parkus: “Šāda projekta realizācijas plusi ir visi minētie pakalpojumi, kas tiek nodrošināti būvniecībā. Vienīgais, kas nepaliks Latvijā, ir pašu vēja ģeneratoru radīšana, jo Latvijā vēl joprojām nav šādas industrijas. Tas nozīmē, ka no 250 miljonu investīcijām, vismaz trešdaļa nogulsies kā pievienotā vērtība tajos darbiniekos, kas šeit strādās.”
“Parkos vienmēr tiek likti paši jaunākie ģeneratori viena iemesla dēļ: šajā jomā tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un paliek arvien efektīvākas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ģeneratoriem ir tik gari stabi: tie ir efektīvāki gan vēja savākšanā, gan arī rada mazākas vibrācijas, trokšņus un citus rādītājus,” viņš turpināja.
Nobeigumā Aleksejenko noteica, ka Latvijā vēja ģeneratoru parku izveidei attiecībā uz attālumiem no iedzīvotājiem un prasībām, kur šos parkus var būvēt, ir izstrādāti stingrākie normatīvi Ziemeļeiropā. Turklāt šo normatīvu izstrādē tika ņemta vērā Dānijas pieredze, kurā ir lielāks iedzīvotāju brīvums un ar katru gadu normatīvi tiek mīkstināti.