Tēva cīņa: 5 bērnu ģimene Lietuvas pierobežā pārsteidz un aizkustina

Foto – Pixabay

Brīvprātīgā sociālās palīdzības biedrība “Palīdzēsim viens otram” piedzīvojusi ko negaidītu, apciemojot bez mammas palikušu piecu bērnu ģimeni Lietuvas pierobežā, kas dzīvo visai sarežģītos un smagos apstākļos.

Piedāvājam stāstu, ko biedrības pārstāvji publicējuši Facebook – vairāk vari uzzināt, klikšķinot uz šīs saites.

Šī diena biedrībai “Palīdzēsim viens otram” komandai bija gara, bet ļoti pozitīvu emociju pilna. Tās pārstāvji devās apciemot ģimenes, kuras vēlas mainīt dzīvi uz labo pusi par spīti dažādām dzīves peripetijām.

“Jau pašā rīta agrumā mūsu ceļš aizveda mūs uz mazu miestiņu Lietuvas pierobežā. Šai ģimenē aug pieci ķipari, no kuriem trīs bērniņi ir ar īpašām vajadzībām, un omīte, kura ir neredzīga un ir kopjama.

Vasara ģimenei bija lielu pārbaudījumu pilna. Tēvs palika viens, jo mamma izvēlējās citu dzīves ceļu un atstāja visu atbildību un pienākumus uz tēva pleciem. Ģimenē ir padziļinātas problēmas, kuras risinājām soli pa solim, lai varētu sakārtot ikdienu un uzlabotu dzīves apstākļus. Kad mamma no ģimenes aizgāja, lūkojāmies ar bažām, kā tēvs tiks ar visu galā – pieci bērni, kopjama omīte un saimniecība, kurā ir govis, cūkas, vistas.

Bet šodien vizīte mūs ļoti patīkami pārsteidza un aizkustināja līdz sirds dziļumiem.

Iebraucot pagalmā, tēvs jau mūs, pie durvju lieveņa smaidīdams, sagaidīja un laipni aicināja iekšā. Un ar nepacietību un neizmērojamu lepnumu mums rādīja savus veikumus. Tēvs tiek galā ar maltītes gatavošanu, māja bija tik tīra, kādu nekad nebijām redzējuši visas šīs reizes, kad bijām apciemot ģimeni. Un, sakārtojot budžeta plānu, tēvs ir atlicis naudiņu, lai uzsāktu remontu mājā. Pats cītīgi jau izremontējis vienu istabu, ielicis izkritušo logu, nokrāsojis sienas, pārvilcis kanalizāciju utt. Un patiess prieks bija redzēt, ka bērni visi apčubināti un laimīgi.

Mēs strādājam ar ģimenēm ilgtermiņā, mēs viņas mudinām mainīt pašiem savu dzīvi un dodam vajadzīgo “atspērienu”. Šis ir piemērs, cik ļoti cilvēks var mainīties un cīnīties. Varam teikt – ar apbrīnu vērojam viņa apņēmību. Salīdzinot, kādi apstākļi bija pirmo reizi, kad sākām strādāt ar ģimeni un kādi uzlabojumi ir tagad, tas ir vienreizēji, prieks redzēt darba augļus.

Pievienot komentāru