Klāt Pilnmēness; kā enerģētiski spēcīgajā laikā palīdz sudraba rotas

Pilnmēness būtiski ietekmē laika apstākļus, rada paisumus un izsauc zemestrīces. Jau tālā senatnē astronomi, atklājuši, ka pastāv saikne starp mēness fāzēm un cikliskajām izmaiņām dabā, atzina spīdekļa maģiskās īpašības. Nakts spīdeklis tika pielūgts kā dievība ar trim sejām: jaunava, māte un vecene, kas simbolizēja augošo, pilno un dilstošo mēness fāzi, kurai katrai piemita savs maģiskais spēks.

Mēness ir ūdens pavēlnieks, tas regulē paisumus, cunami un pat ātrumu, ar kādu ūdens “uzzied”. Cilvēka ķermenis 80% sastāv no ūdens, tāpēc arī mēs esam pakļauti tā varai.

Pilns Mēness apspīdēs Zemi 23. novembrī plkst 7:39.

Pilnmēness laikā daudz vairāk cilvēku cieš no garīgiem traucējumiem. Lunātisms jeb mēnessērdzība (no latīņu vārda luna) nozīmē “apmātais, mēness burvestības spēka pārņemtais”. Amerikāņu ķirurgs Edvards Endruss, izanalizējis to savu pacientu liecības, kuriem bija izoperētas mandeles (vairāk nekā tūkstoš gadījumu), secināja, ka visbiežāk sāpīga asiņošana pēcoperācijas periodā (gandrīz 80% gadījumu) bija vērojama pilnmēness laikā.

Gan ugunsdzēsēji, gan ātrās neatliekamās palīdzības ārsti jau sen ir pārliecinājušies, ka nelaimes gadījumi visbiežāk notiek mēness fāžu maiņas dienās. Šajos periodos palielinās ugunsgrēku skaits, turklāt tādu, ko izraisījusi ļaunprātīga dedzināšana. Palielinās arī pašnāvību, slepkavību un citu noziegumu skaits.

To atzīst arī paši noziedznieki. Pagājušā gadsimta slepkava maniaks Čārlzs Haids, kurš nogalinājis sešpadsmit cilvēku, savas rīcības attaisnošanai centās pārliecināt tiesnešus, ka viņu nevar uzskatīt par vainīgu notikušajā, jo pilnmēness laikā viņš pilnībā zaudējot paškontroli. Tiesa, šī atzīšanās viņu nepaglāba no karātavām.

Līdzīgs gadījums bija arī Krievijā, kur pirms vairākiem gadiem tiesāja kādu maniaku, kurš zvēriski bija nogalinājis uz mežu pastaigāties atbraukušos iemīlējušos pārīšus. Izanalizējot visu noziegumu apstākļus, izmeklētāji secināja, ka lielākoties tie visi izdarīti pilnmēness laikā.

Kā vēsta tautas ticējumi, ir cilvēki, kas pilnmēness laikā var pārvērsties par vampīriem, sumpurņiem, vilkačiem. Amerikāņu psihiatrs Arnolds Libers uzskata, ka šajos ticējumos ir zināma daļa patiesības. Savā grāmatā Mēness efekts viņš apraksta tā saukto Transilvānijas sindromu. Uzskata, ka tieši Transilvānijā (rajons Rumānijas ziemeļos) vampīri, sumpurņi un vilkači bijuši sastopami visbiežāk. Liberts apgalvo – līdzīgi okeānu un jūru paisumiem mēness ietekmē “paisumi”, kas rada asins alkas, rodas arī cilvēkā. Vairākums ļaužu, par laimi, šo efektu pat nepamana, bet daži to panes ļoti smagi.

Interesanta šajā ziņā ir arī slavenā amerikāņu profesionālā boksera, vairākkārtējā pasaules čempiona Muhameda Ali atzīšanās – viņš vienmēr centies ringā iziet pilnmēness laikā: “Šādās dienās es burtiski pārvērtos par zvēru. Mana reakcija daudzkārt palielinājās, un man šķita, ka esmu spējīgs ienaidnieku samalt miltos.”

Šķiet, pašus pazīstamākos mēness mīklainās iedarbības izpētes rezultātus ieguvis amerikāņu biologs Frenks Brauns. Neskaitāmie jūras dzīvnieku novērojumi ļāva viņam secināt, ka tiem visiem vielmaiņas procesi organismā noritēja pēc mēness kalendāra cikla.

Savukārt amerikāņu biologs Harijs Berrs koka stumbrā nelielā attālumā vienu no otras iedzina divas apsudrabotas naglas un periodiski mērīja starp tām pastāvošo elektriskā potenciāla starpību. Sev par pārsteigumu zinātnieks ievēroja, ka divreiz mēnesī notiek straujš mērāmā lieluma lēciens. Saikne ar mēness fāzēm bija nenoliedzama.

Viens no Berra darbiniekiem analoģisku pētījumu veica ar cilvēkiem: uz viņu ķermeņiem tāpat tika mērīta potenciālu starpība starp diviem dažādiem punktiem. Daudzie mērījumi pierādīja, ka šai starpībai ir tieša saikne ar cilvēka garastāvokli. Apātija, nedrošība, beziemesla uzbudinājums sakrita ar potenciālu starpības palielināšanos. Toties šīs starpības samazināšanās liecināja par pašsajūtas un noskaņojuma uzlabošanos. Noskaidrojās arī, ka cilvēka stāvokļa un potenciālu starpības izmaiņas notiek reizi 14–17 dienās un sakrīt ar jauna mēness un pilnmēness laiku.

Taču vislielāko pārsteigumu zinātnieki piedzīvoja, kad salīdzināja ar cilvēkiem un kokiem veikto pētījumu diagrammas. Izrādījās, ka tās ir praktiski vienādas. Tātad, viss dzīvais uz Zemes ir pakļauts vienam un tam pašam ritmam – mēness ritmam.

Jau mūsu tālie senči bija ievērojuši, ka īpaši spēcīgs ir pilnmēness, un pārliecinājušies, ka šīs dienas ir ideālas kristālu un talismanu uzlādēšanai, maģisko (un arī ārstniecības) augu ievākšanai, jaunu darbu sākšanai. Un vēl – lai pašu parastāko degvīnu pārvērstu īstā burvju dzērienā.

Šā dzēriena analogs savulaik Eiropā tika ievests no Arābijas. Ir zināms pat precīzs tā parādīšanās laiks – 1290. gads. Pateicoties tam piemītošajām spējām izdzīt kaites, dzēriens drīz vien tika nosaukts par “dzīvo ūdeni” – aqua vita, savukārt tā sudraboti baltā krāsa ļāva tam piedēvēt mēness maģijas īpašības. Pilnmēness laikā alķīmiķi trauku ar dārgo dzērienu novietoja tā, lai nakts spīdekļa stari to apspīdētu, jo uzskatīja, ka tieši mēness “dzīvajam ūdenim” piešķir spējas iedarboties uz organismu, to atveseļot un atjaunināt.

Kad Dženovas tirgoņiem izdevās no Arābijas atvestā dzēriena noslēpumu atminēt, to tūlīt pat sāka ražot tādos daudzumos, ka nu to varēja lietot nevis pa pilieniem, bet glāzēm. Un kvantitāte iznīcināja kvalitāti – dzēriena maģija tika nozaudēta, un tā saikni ar mēnesi pamazām aizmirsa.

Tomēr pamēģiniet: pilnmēness laikā jāiedomājas kāda reāli piepildāma vēlēšanas, domās tā it kā jāievieto ar degvīnu pielietā karafē vai pudelē un trauks uz visu nakti jānoliek pie atvērta loga tā, lai mēness stari apspīdētu tā saturu. Nākamajā rītā daži pilieni vispirms jāpaņem uz mēles, vēlreiz precīzi jānoformulē vēlēšanās un tad jānorij. Vismaz senie alķīmiķi rīkojās tieši šādi.

Savukārt par mēness akmeni kopš seniem laikiem tiek uzskatīts sudrabs. Pēc alķīmiķu domām, sudrabam piemīt mēness īpašības, un tas izstaro telpā jebkuras sava īpašnieka jūtas un domas. Svētbilžu rāmji un baznīcas trauki no sudraba tiek darināti tāpēc, ka šis metāls ir smalka astrālā fluīda glabātājs. Kontakts ar astrālajiem spēkiem notiek tieši caur sudrabu, tāpēc sudraba krustiņš ap kaklu ir daudz vērtīgāks par zelta krustiņu.

Sudrabs ir skaidrības, šķīstības, cēlu dvēseles stāvokļu simbols. Naktīs, kad mēness spīd pie debesīm, sudraba rotaslietas veicina radošo fantāziju un intuitīvo apjausmu aktivizēšanos, liekot cilvēkam dziļāk un nopietnāk ieklausīties savā iekšējā balsī.