Vispopulārākie, protams, ir parastie galviņkāposti, toties daudz mazāk zināms par pārējiem šīs plašās ģimenes pārstāvjiem. Ko labu tie dod veselībai?
Sarkanie galviņkāposti
Viena no galvenajām šo kāpostu vērtībām ir antociāns – viela, kas palielina asinsvadu sieniņu elastību, novērš asinsvadu saslimšanu. Savukārt sarkano galviņkāpostu sula palīdz pret hronisku bronhītu.
Ziedkāposti
To dzimtene ir Kipras sala. Eiropā ziedkāpostus iemācījās audzēt tikai XVII gadsimtā, bet iegūt sēklas – vēl pēc diviem gadsimtiem. Ziedkāposti izvada no organisma toksīnus un smago metālu sāļus.
Savojas kāposti
Kā liecina nosaukums, tas patapināts no nelielās Itālijas grāfistes, kuras iedzīvotāji šos kāpostus audzējuši jau renesanses laikā. Savojas kāpostu maigajām, burzguļainajām lapām nav rupjo dzīslu, tāpēc tie ieteicami diētiskajā uzturā.
Brokoļi
Tie ir nedaudz līdzīgi ziedkāpostiem, tikai to ziedkopas nav tik blīvas un ir zaļā vai violetā krāsā. Vārīti brokoļi pēc garšas atgādina sparģeļus. C vitamīna un karotīna tajos ir daudz vairāk nekā ziedkāpostos. Brokoļi lieliski der onkoloģisko slimību profilaksei. Tie kavē holesterīna uzkrāšanos, palīdz ārstēt sirds un asinsvadu kaites, staru slimību.
Briseles kāposti
No izskata tie ir visai oriģināli: 30–70 cm garais stublājs no vienas vietas noaudzis ar sīkām kāpostgalviņām. Briseles kāposti ir īsti rekordisti derīgo vielu satura ziņā. Tie ļoti ieteicami slimniekiem pēc operācijas, jo cita starpā veicina brūču sadzīšanu.
Kolrābji
Kolrābji ir visdīvainākie kāposti, kuru vecums pat nav zināms. Senajā Romā tos sauca par kāpostrāceņiem. Kolrābjos ir daudz kalcija, olbaltumvielu, ogļhidrātu un ļoti daudz C vitamīna.
Baltie galviņkāposti
Minerālsāļi, īpaši kālijs, ar ko kāposti ir ļoti bagāti, sekmē liekā šķidruma izvadīšanu no organisma. Turklāt, kā zināms, kālijs nepieciešams muskuļiem, sirdsdarbībai un daudzu fermentu procesiem. Arī šo īpašību dēļ kāposti ir veselīgi visiem, kas sirgst ar sirds un nieru kaitēm un kuriem ir ūdens un sāļu maiņas traucējumi.
Īpaši bagāti kāposti ir ar C vitamīnu – tā dārzenī ir tikpat, cik apelsīnos un citronos. Pateicoties askorbīnskābei, kāposti veicina holesterīna izvadīšanu no organisma un novērš aterosklerozes attīstību. Dziednieciski ir gan svaigie, gan skābētie kāposti, un ir virkne slimību, kuras tie palīdz pieveikt.
Pret angīnu
* Angīnas gadījumā kaklam apliek viegli izdauzītas (kā karbonādi) balto galviņkāpostu lapas un apsien ar siltu šalli. Lapas pret svaigām maina ik pēc 2 stundām. Ja iekaisusi rīkle, kaklu skalo ar ūdenī atšķaidītu kāpostu sulu.
Pret bezmiegu
* Uzlabot miegu palīdz svaigi spiesta kāpostu sula ar cukuru, kas sajaukta ar kāpostu sēklu novārījumu.
Pret gastrītu
* Pret hronisku gastrītu, kā arī tā profilaksei ieteicami skābēti kāposti (īpaši to sula).
Pret aizcietējumu
* Mīkstināt vēdera izeju palīdz silta skābēto kāpostu sula. Ja aizcietējumi ir ļoti stipri, brokastīs jāapēd paliela deva sīki sakapātu kāpostu un ābolu. Neko citu ēst nedrīkst. Efektīvs līdzeklis pret aizcietējumiem ir arī kāpostu sula.
Pret aknu un žultspūšļa kaitēm
* Senāk dziednieki aknu slimību ārstēšanai ieteica lietot skābēto kāpostu un tomātu sulas maisījumu (pa pusglāzei no katra).
Uzmanību! Ja ir akmeņi žultspūslī, skābētus kāpostus lietot nedrīkst.
Pret bronhītu
* Viegli izdauzītu balto galviņkāpostu lapu apziež ar medu un uzliek krūtīm.
Pret dažādām brūcēm
* Sacietējušās asinis no brūces ātri atmiekšķina skābo kāpostu sula.